7.8 C
Rīga
ceturtdien, 19 decembris, 2024

“Dvēseļu puteņa” pirmizrāde pulcē pašmāju prominences, slavenības un kino mīļotājus (+FOTO)

 

Pirmo reizi ar seansiem visās 14 k/t ”Kino Citadele” zālēs piektdienas, 8. novembra, vakarā pirmizrādi piedzīvoja režisora Dzintara Dreiberga vēsturiskā kara drāma “Dvēseļu putenis”, kas tapusi pēc latviešu strēlnieka Aleksandra Grīna romāna motīviem.

Līdzās filmas veidotājiem un aktieriem pirmizrādi, 3000 skatītāju vidū, pirmizrādi apmeklēja arī virkne prominenču un sabiedrībā zināmu cilvēku, tostarp Valsts prezidents Egils Levits ar kundzi, bijušie Valsts prezidenti Raimonds Vējonis un Guntis Ulmanis, aizsardzības ministrs Artis Pabriks un ministru prezidents Krišjānis Kariņš, kā arī daudzi citi. Tāpat viesu vidū varēja sastapt tautā mīlētos latviešu kinorežisorus – Jāni Streiču, Rolandu Kalniņu un Rozi Stiebru, dzejnieci Māru Zālīti, mūziķus Māri Mihelsonu, Reini Sējānu un daudzus citus. Kino mīļotāji, uzņēmēji, politiķi, kultūras darbinieki, sportisti, mūziķi – sajūta, ka pirmizrādē bija visi!

Galerija

Pirmizrādes viesi atzinīgi novērtēja režisora Dzintara Dreiberga veikumu, pēc filmas noskatīšanās to apliecinot ar stāvovācijām. Vienlaikus ar filmas pirmizrādi Rīgā “Dvēseļu putenis” nokļuva pie skatītājiem arī citās Latvijas pilsētās – Valmierā, Ventspilī, Daugavpilī, Madonā, Rēzeknē, Jelgavā un citur.

Kā norādīja leģendārais latviešu režisors Jānis Streičs, filma patiesi ir izdevusies un režisora Dzintara Dreiberga veikums ir lielisks. “Jaunais cilvēks nav izgāzies, kā daudzi gaidīja. Godam ir ticis galā ar sev uzlikto pienākumu. Esmu patīkami pārsteigts par gala rezultātu. Varu teikt, ka Latvijā ir parādījies daudzsološs, spēcīgs režisors. Šodien dzimšanas diena ir ne tikai filmai, bet arī talantīgam režisoram!”
Par Aleksandra Grīna romāna ekranizāciju atzinīgi izteicās arī mūziķis, grupas “Prāta Vētra” dalībnieks Māris Miķelsons un aktrise Zane Daudziņa.

Vēsturiskā kara drāma “Dvēseļu putenis”, kas veidota pēc strēlnieka Aleksandra Grīna romāna motīviem, savu pirmizrādi piedzīvoja tieši 100 gadu pēc Latvijas brīvības cīņām, ievadot novembra valsts svētku un neatkarības nedēļu. Tā skatītāju aizved 100 gadus senā pagātnē, kad sešpadsmitgadīgais Artūrs dodas strēlniekos un kopā ar draugiem cīnās par brīvību – pat tad, kad neviens nezina, kurā pusē tā meklējama. Saviļņojošais stāsts ļauj skatītājam pieaugt kopā ar Artūru un jaundibināto Latvijas valsti, vērojot dzīvi ierakumos zēna acīm, pašaizliedzīgi stājoties pretī ienaidniekam, meklējot īstu mīlestību un mācoties novērtēt brīvības cenu.
Galveno varoni filmā atveido Oto Brantevics, kuram šī ir pirmā pieredze lielajā kino. Pārējo filmas aktieru ansambli veido Mārtiņš Vilsons, Rēzija Kalniņa, Raimonds Celms, Gatis Gāga, Jēkabs Reinis, Vilis Daudziņš, Renārs Zeltiņš, Ieva Florence, Grēta Trušiņa un daudzi citi. Kopā ar aktieriem filmā piedalījušies vairāk nekā 1500 brīvprātīgie masu skatu aktieri.
Filmas “Dvēseļu putenis” veidotāju komandā ir kino profesionāļi gan no Latvijas, gan ārvalstīm – režisors un producents Dzintars Dreibergs, producente Inga Praņevska, galvenais operators Valdis Celmiņš, Rīgā dzimušais scenārists, Ņujorkas Universitātes profesors Boriss Frumins, komponiste, prestižās Emmy balvas laureāte Lolita Ritmanis, Casting Bridge aktieru atlases režisore Gunita Groša, galvenais mākslinieks Juris Žukovskis, galvenā kostīmu māksliniece Sandra Sila, galvenā grima māksliniece Dzintra Bijubena, studija KULTFILMA un citi.
Filma “Dvēseļu putenis” no 8. novembra būs skatāma lielākajos kinoteātros Rīgā, Liepājā, Rēzeknē, Daugavpilī, Ventspilī, Siguldā, Valmierā, Talsos, Madonā, Jūrmalā, Smiltenē, Cēsīs, Kuldīgā, Ogrē un Jelgavā. Pēc 18. novembra “Dvēseļu putenis” būs skatāms arī visos Latvijas novados. Biļetes var iegādāties kinoteātru biļešu kasēs un tiešsaistē.

09.11.2019.

 

1 KOMENTĀRS

  1. Griezies uz kuri pusi gribi , visam un visiem pa priekšu vienmēr un vienādiņ lec sabiedrības prominences , kā tauta šos devē sabiedrības “krējums” ! Es teiktu sen kā saskābušais krējums ! Kad reiz mēs lasīsim , ka šo un to labo pirmā ir baudījusi tauta ?

TAVS KOMENTĀRS

Please enter your comment!
Please enter your name here

The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.