Lielbritānijas parlaments trešdien apstiprinājis likumprojektu par breksita vienošanos, kas ļaus Apvienotajai Karalistei atstāt Eiropas Savienību (ES) 31.janvārī.
Likumprojekts tika galīgi apstiprināts pēc tam, kad parlamenta augšnams – Lordu palāta – atteicās no mēģinājumiem panākt tajā grozījumus.
Parlamenta apakšnams – Pārstāvju palāta – iepriekš trešdien vairākos balsojumos noraidīja visus piecus lordu pieprasītos grozījumus un nosūtīja likumprojektu atpakaļ parlamenta augšnamam, kas piekrita atkāpties no savām prasībām.
Karaliene Elizabete II likumprojektu varētu parakstīt jau ceturtdien no rīta.
Eiropas Parlaments (EP) gatavojas ratificēt breksita vienošanos 29.janvārī, ļaujot Lielbritānijai izstāties no bloka divas dienas vēlāk.
Breksita likuma pieņemšana ir milzīga uzvara premjerministram Borisam Džonsonam, kurš valdības vadītāja amatā stājās pagājušajā gadā, solot realizēt breksitu.
Džonsona priekštece amatā Terēza Meja 2018.gadā panāca breksita vienošanos ar Briseli, bet britu parlaments trīs reizes šo vienošanos noraidīja. Pēc tam Meja atkāpās no amata.
Džonsons piekrita izmaiņām breksita līgumā, bet piedzīvoja vairākas sakāves parlamentā, kas nespēja vienoties par to kad, kā un vai vispār breksits būtu jāīsteno.
Pagājušajā mēnesī notikušās pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas mainīja situāciju, Džonsonam atgriežoties premjera amatā ar lielu konservatīvo vairākumu Pārstāvju palātā.
Taču Džonsonam nav vairākuma Lordu palātā, kas centās panākt vairākus grozījumus breksita likumprojektā.
Viens no Lordu palātas atbalstītajiem grozījumiem paredzēja, ka 3,6 miljoniem ES un Šveices pilsoņu, kuri pašlaik dzīvo Lielbritānijā, būtu jāpiesakās uz uzturēšanās tiesībām Lielbritānijā pēc breksita. Veiksmīga iznākuma gadījumā viņiem tiktu piešķirts elektronisks kods, kas jāuzrāda namīpašniekiem, aviolīniju darbiniekiem un citiem, kas varētu pieprasīt pierādījumu par viņu imigrācijas statusu.
Vēl viens grozījums attiecās uz nepavadītu bēgļu bērnu tiesībām pievienoties radiniekiem Lielbritānijā.
Džonsona birojs trešdien uzsvēra, ka pienācis laiks pabeigt ilgstošo breksita procesu, kas ir sašķēlis valsti.
“Britu tauta ir gaidījusi ilgāk nekā trīs gadus, lai breksits tiktu īstenots. Izstāšanās vienošanās likumprojekta pieņemšana ļaus mums to paveikt akurātā veidā 31.janvārī,” sacīja Džonsona preses pārstāvis.
Breksitam sekos pārejas posms, kas ilgs līdz 31.decembrim. Šai periodā uz Lielbritāniju joprojām attieksies ES tiesību normas un abām pusēm būs jāpanāk vienošanās par jaunu tirdzniecības līgumu.
Taču, kādas būs šīs attiecības, joprojām nav skaidrs, un sarunas par tām var izrādīties vēl sarežģītākas nekā breksita sarunas.
Džonsons runā, ko gatavojas teikt februāra sākumā, domājams, plašāk pastāstīts, kādu tieši vienošanos cer panākt.
“Es esmu pilnīgi pārliecināts, kas mēs to spējam izdarīt,” trešdien sacīja Džonsons, lai gan Brisele paudusi bažas, vai ar 11 mēnešiem pietiks visaptverošas vienošanās noslēgšanai.
Lielbritānijas finanšu ministrs Sadžids Džavids trešdien atzina, ka grafiks būs saspringts, bet pauda pārliecību, ka vienošanos ir iespējams panākt.
