Pavasaris ir mānīgs – pēc saulainām un siltām marta beigām un aprīļa sākuma, pēdējās nedēļās gaisa temperatūra Latvijā ievērojami pazeminājusies. Sinoptiķi arī aprīļa nogalē prognozē aukstuma rekordus*. Līdz ar aukstajiem pavasara vējiem un gaisa temperatūras krasu mainību, Latvijā iedzīvotājiem atkal aktuāla saaukstēšanās. Kā sevi pasargāt no saaukstēšanās un kā to uzveikt, ja gadījies saslimt, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.
Ārsti šo slimību apzīmē kā ARS (akūta respiratorā saslimšana), bet tautā to sauc vienkārši par saaukstēšanos. Slimība aktivizējas, kad mūsu ķermenis kaut nedaudz atdziest un vīrusi, kas atrodas augšējo elpošanas ceļu gļotādā, savairojas un izraisa slimības simptomus. Saaukstēšanos parasti pavada galvassāpes, šķaudīšana, aizlikts deguns, sāpes kaklā, slikta pašsajūta, nogurums un klepus. Aprēķināts, ka cilvēks, kura vidējais dzīves ilgums ir 75 gadi, vidēji pārslimo vairāk nekā 200 saaukstēšanās epizožu, kas ilgst no divām līdz sešām dienām.
Neatkarīgi no sezonas, imunitāte ir jāstiprina visa gada garumā. Īpaši svarīga tā ir šobrīd, kad koronavīrusa epidēmijas laikā strādājam un mācāmies attālināti, kas nozīmē, ka arvien mazāk kustamies, mēdzam ēst neveselīgāk, neuzņemot pietiekoši daudz vitamīnu.
“Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga iesaka vairākus padomus, kā stiprināt imunitāti:
- Ievēro veselīgu uzturu. Ēdienreizēm jābūt regulārām un veselīgām – organismam noteikti jāuzņem nepieciešamais olbaltumvielu, ogļhidrātu, tauku, šķiedrvielu, vitamīnu un minerālvielu daudzums. Ja uzturs ir pilnvērtīgs un sabalansēts, tas stiprina vispārējo veselību, tostarp arī imunitāti;
- Sabalansē darba un atpūtas režīmu. Lai stiprinātu imunitāti, arī dzīvesveidam pastāvīgi jābūt veselīgam, piemēram, sabalansētam darba un atpūtas režīmam – noteikti ir jāvelta laiks atpūtai un pilnvērtīgam miegam, jo hroniska neizgulēšanās un spēku izsīkums vājina imunitāti;
- Nodarbojies ar fiziskām aktivitātēm. Svarīgi nodrošināt atbilstošu fizisko aktivitāti – tas jo īpaši svarīgi ir tiem cilvēkiem, kas ilgstoši laiku pavada pie datora, kā arī nevēdinātās telpās;
- Atceries regulāri vēdināt telpas un mitrināt gaisu – tas palīdzēs uzlabot mikroklimatu telpās. Ja organisms netiek pilnvērtīgi apgādāts ar skābekli, tas vājina imunitāti un var veicināt uzņēmību pret saaukstēšanās slimību izraisītājiem;
- Lieto multivitamīnu un minerālu kompleksu. Šo kompleksu sastāvā ir C, A un D vitamīni, kas veicina normālu imūnsistemas darbību. Savukārt B5 vitamīns palīdz samazināt nogurumu, nespēku un uzturēt garīgās darbspējas. Kompleksā esošais cinks, selēns, C un E vitamīni veicina šūnu aizsardzību pret oksidatīvo stresu.
- Svarīgi ir regulāri un lielās devās uzņemt omega 3 taukskābes, no kurām svarīgākās ir DHS (dokozaheksaēnskābe) un EPS (eikozapentaēnskābe). Tās nodrošina organisma funkcijas – imunitāti, palīdz uzturēt normālu smadzeņu darbību, normālu redzi un veicina normālu sirds darbību;
- Saaukstēšanās slimību profilaksei rūpējies par deguna gļotādu, jo saslimšana organismā izplatās tieši caur elpceļiem. Pavasarī ieteicams skalot un mitrināt gļotādu, lietojot 0,9% jūras ūdeni. Papildus tam, pirms došanās ārā deguna gļotādu var ieziest ar speciālām ziedēm, kuras kavē mikrobu un vīrusu nokļūšanu deguna gļotādā.
Saaukstēšanās parasti norit bez komplikācijām, ilgst septiņas dienas, bet ceturtajai daļai slimnieku tā var ilgt līdz pat divām nedēļām. Visbiežāk saaukstējas bērni, kas varētu būt saistīts ar bērnu vājo pretestību cīņai ar vīrusiem. Tāpat biežāk ar saaukstēšanos slimo sievietes, īpaši vecumā no 20 līdz 30 gadiem. Parasti cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma ir mazāk par vienu saaukstēšanās gadījumu gadā. Ja gadījies saslimt, “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga iesaka vairākas metodes, kā uzveikt saaukstēšanos:
- Ar saaukstēšanās vai elpceļu simptomiem ārpus mājas nedoties, bet pašizolēties un novērot savu veselības stāvokli, medikamentu un pārtikas produktu iegādi uzticot tuviniekiem vai kaimiņiem. Jāņem vērā, ka arī vīrusa Covid-19 saslimšanas simptomi parasti ir viegli vai vidēji smagi un skar augšējos elpošanas ceļus, līdzīgi kā saaukstēšanās, tāpēc aizdomu gadījumā jāsazinās ar savu ģimenes ārstu;
- Jau pie pirmajiem jūtamajiem saaukstēšanās simptomiem, ieteicams uzņemt daudz šķidruma – vismaz 2-3l dienā, īpaši zāļu tējas, kas cīnās ar saaukstēšanās simptomiem: mārsilu, mežrozīšu augļu, aveņu lapu, pelašķu un liepziedu tējas. Siltām zāļu tējām ieteicams pievienot ingveru, medu un citronu, kā arī upeņu ievārījumu. Papildus ieteicams uzņemt C vitamīnu, kas var palīdzēt atveseļošanās procesā;
- Kakla sāpes visefektīvāk iespējams uzveikt ar speciālām bezrecepšu sūkājamajām tabletēm, kuru sastāvā ir aktīvās vielas, kas mazina iekaisumu un sāpes. Tās var lietot arī antiseptiskos nolūkos. Lai aktīvās vielas iedarbotos, svarīgi atcerēties – nepieciešams ievērot intervālu starp zāļu lietošanu un ēdienreizēm (10–15 minūtes pēc zāļu lietošanas nav ieteicams ēst un dzert);
- Cīņā ar klepu var lietot Islandes ķērpi – tas mīkstinās sausu klepu. Lai šķīdinātu krēpas, var lietot dabīgus ekstraktus – efejas vai ceļtekas ekstraktu. Papildus jādzer daudz ūdens, lai veicinātu krēpu izvadīšanu no elpceļiem;
- Ja saaukstēšanos papildina temperatūra un galvassāpes, var izvēlēties karsto dzērienu ar vielām, kas uzveic saaukstēšanos. Par konkrētu līdzekli konsultēties ar farmaceitu.
- Paaugstinātas temperatūtas gadījumā, ko papildina svīšana un kaulu laušana, sāpes krūtīs, muskuļu sāpes, ieildzis klepus (ilgāk nekā 2 nedēļas), nepieciešams konsultēties ar ārstu. Saaukstēšanās izraisīts sauss klepus parasti neilgst ilgāk par nedēļu, tāpēc ir būtiski konsultēties ar ārstu, ja sauss klepus ir ilgstošs vai saglabājas pēc tam, kad pārējie saaukstēšanās simptomi ir mazinājušies.
Informatīvi atbalsta Dieviete.lv
Autors: Euroaptieka
