Karstās dienas ir riska momenti, kas aicina lieku reizi pārdomāt, vai zinām, kā glābt slīkstošu bērnu vai pieaugušo un ko darīt pirmajās minūtēs pēc slīkstošā izvilkšanas no ūdens. Rīcības plānu soli pa solim Mammamuntetiem.lv stāsta ārsts Mareks Marčuks, RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra simulāciju instruktors un Skola “Mammām un Tētiem” nodarbības “Bērna drošība un pirmā palīdzība” vadītājs.
Kā norāda speciālists, īpašas atšķirības, kā glābt slīkstošu bērnu vai pieaugušo, nav. Būtiskākās atšķirības ir situācijās, kas ir smagākas un tad, kad nepieciešams veikt elpināšanu un sirds masāžu. Ņem vērā, ka slīkšanas situācijas bieži notiek ne tikai jūrā, ezeros vai citos plašos ūdeņos. Slīkšana bieži notiek piemājas mazajos baseinos, dīķos, arī vannās. Tāpat mazi bērni var noslīkt arī pavisam seklās upītēs vai pat nonākot ar galvu dziļā peļķē.
Atceries dažus pamatprincipus, lai peldēšanās būtu droša!
• nekad nelaid bērnus peldēties vienus pašus
• vienmēr peldies kompānijā, nepeldies viens
• atturies no peldēšanās, ja esi sakarsis (pēc pirts vai intensīvām fiziskām aktivitātēm)
• nepeldies pēc sātīgas maltītes
• nepeldies lietainā, vējainā laikā, negaisā vai tumšajā diennakts laikā
• nekādā gadījumā nedodies peldēties alkohola reibumā
• dodoties laivu izbraukumos, ņem līdzi drošības vestes
• rēķinies, ka svētku laikā un brīvdienās laiks, kas jāgaida uz mediķu ierašanos nelaimes gadījuma brīdī, varētu būt lielāks paaugstinātas mediķu noslodzes dēļ.
Kad zvanīt mediķiem, ja esi ar cietušo divatā
• vispirms izvelc cilvēku no ūdens
• novieto cilvēku drošā pozā (skat. tālāk)
• novērtē cietušā samaņu un elpošanu (skat. tālāk)
• zvani 113, ieslēdz skaļruni un novieto telefonu sev blakus
• dari pārējās darbības atkarībā no cilvēka stāvokļa, vienlaikus gaidi savienojumu ar dispečeri
• atceries, ka dispečers arī varēs tev palīdzēt un vadīt tevi darbībās.
Kā glābt slīkstošo
• Pārliecināties, vai cilvēks tiešām slīkst
Bērniem un dažkārt pieaugušajiem, īpaši svētku vai nepiespiestā atmosfērā, aizmirstas princips, ka par slīkšanu un palīdzības saukšanu jokoties nedrīkst. Tāpēc tajā brīdī, kad esi pamanījis, ka bērns vai pieaugušais ir nonācis nelaimē, ir jāpārliecinās, ka cilvēks patiešām slīkst – uzrunājot, nodibinot acu kontaktu un veltot pāris sekundes situācijas novērtēšanai, lai saprastu, vai ir nepieciešams celt trauksmi un sniegt palīdzību.
Lasi šeit: pazīmes, ka cilvēks slīkst
• Ūdenī nemesties, klāt nepeldēt
Situācijas karstumā ir jāatceras, ka pašiem ūdenī nav jāmetas. Arī peldēt klāt slīkstošajam nedrīkst, ja vien krastā nav kāds, kas ir apmācīts glābējs. Cilvēks, kas slīkst, ir pamatīgā stresā, līdz ar to neapzināti var paraut sev līdzi zem ūdens to, kas glāb, līdz ar to vēlāk jau būs jāglābj jau divi slīkstošie.
Tomēr bērnus, kas peldas un atrodas krastā, kur pieaugušajiem ūdens līmenis nav pārāk dziļš, būtu pieļaujams izcelt. Tas ir pieļaujams, ja pieaugušais spēj ar pēdām pieskarties ūdenstilpnes dibenam un apstāties. Šādā gadījumā visparocīgāk ir slīcēju pacelt ar ķermeņa augšējo daļu virs ūdens aiz padusēm un nogādāt krastā. Ja runa ir par vēl mazāku bērnu un ūdens līmenis attiecībā pret glābēja ķermeni to atļauj, (glābējs nav dziļāk par krūšu līmeni), tad bērns jāņem rokās un jānes krastā horizontālā stāvoklī sāniski, lai klepojot neaizrijas.
• Sniegt priekšmetu, pie kā pieturēties
Lai palīdzētu slīkstošajam izkļūt no ūdens, viņam būtu jāpasniedz kāds priekšmets, pie kā pieturēties. Priekšmeti, kas noderētu slīkstošā izvilkšanai, var būt dažādi. Ja tā ir situācija pie dabas, iespējams, ka kādam mašīnā ir kāda virve, nūja, varbūt apkārt ir kāds spēcīgs zars. Ja tas ir kādā baseinā, varbūt ir kādi glābšanas riņķi, vestes vai cits aprīkojums. Ja cietušais atrodas tālu, peldēt klāt viņam nedrīkst, bet var izmantot kādu transporta līdzekli, lai sasniegtu slīkstošo, un tad arī padot viņam priekšmetu, pie kā pieturēties. Šādā gadījumā jāatceras, ka ir nedroši glābējam pašam liekties ārā pāri ūdens transportlīdzekļa malai, lai sniegtu slīkstošajam roku. Transportlīdzeklis var apgāzties un glābējs nonākt ūdenī.
Ko darīt, kad slīkstošais ir nogādāts krastā
Kad cilvēks ir krastā vai uz laivas, ir jānovērtē viņa stāvoklis un tālākās darbības sekos atkarībā no tā, kā cietušais jūtas.
1. Ja cilvēka stāvoklis ir stabils un cietušais ir pie apziņas – tas nozīmē, ka viņš ir spējīgs kontaktēties – atver acis, runā, varbūt klepo vai vemj. Šīs ir pozitīvas pazīmes. Tādā gadījumā rīcības plāns ir šāds:
- nomierināt cietušo
- ja iespējams, noģērbt mitrās drēbes
- ja pieejamas, uzvilkt sausas drēbes
- pārklāt cietušo ar segu, jaku, mēteli, lai cilvēks neatdziest. Viens no riskiem slīkstot ir ķermeņa atdzišana
- cietušo drīkst novietot pozā, kas viņam ir ērtāka – vai nu sēdus pozīcija, noliecoties uz priekšu, vai guļus uz sāniem, galvgali pozicionējot nedaudz zemāk par pārējo ķermeni, lai izvairītos no aizrīšanās.
- pēc slīkšanas cietušo pamest nedrīkst, viņš ir jāuzrauga. Ļoti retos gadījumos nav vajadzīga palīdzība pēc slīkšanas, pat ja cilvēks ir pie apziņas
- sazināties ar glābējiem vai doties uz medicīnas palīdzības punktu, lai mediķis izvērtē situāciju. Ja arī šķiet, ka stāvoklis pēc slīkšanas ir stabils, pēc šādām epizodēm, ja cilvēks slīkšanas laikā ir aizrijies ar ūdeni, elpceļos palikušais ūdens var tos kairināt un var attīstīties “otrreizējā slīkšana” ar elpceļu tūsku un elpošanas trauksmi, arī, ja cilvēks it kā jau ir drošībā.
2. Ja stāvoklis nav tik stabils, bet cilvēks klepo, vispirms ir jānovērtē viņa klepus efektivitāte:
2.1. Ja klepus ir efektīvs, klepus ir skaļš un cilvēks var parunāt kaut dažus vārdus – tā ir laba zīme. Ja cilvēks nekļūst miegains un turpina klepot, jārīkojas šādi:
- mudināt cietušo klepot. Ja klepus intensitāte samazinās, cietušais jāmudina klepot aktīvāk līdz cietušais vairs neizjūt elpceļu kairinājumu
- cietušajam izvēlēties drošu pozīciju – vislabāk pozīciju guļus uz sāna, galvu pozicionējot nedaudz zemāk
- kamēr notiek klepošana, nevajadzētu aizrauties ar cietušā atģērbšanu, taču ieteicams apsegt ar segu vai mēteli
- sazināties ar glābējiem vai doties uz medicīnas palīdzības punktu, lai mediķis izvērtē situāciju.
- ja kādā brīdī cilvēks ieslīgst bezsamaņā, jāpāriet pie nākamā soļa (Nr. 3), jānovērtē elpošana un attiecīgi jārīkojas.
2.2. Ja klepus ir neefektīvs – sekls, kluss, rets, cilvēks nevar starp klepus epizodēm ievilkt gaisu, āda kļūst bāli zilgana vai ja cietušais sāk ieslīgt bezsamaņā, cietušajam ir jāpalīdz aktīvāk ar klepus veicināšanu
- vertikālā pozīcijā veic 5 uzsitienus cietušajam pa mugurkaula viduslīniju virzienā no jostas daļas uz galvgali
- esot tāpat cietušajam aiz muguras veic 5 vēdera grūdienus – vadošās rokas dūri novieto cietušajam virs nabas, ar otru plaukstu aptver pirmo un veic vēdera grūdienus, virzienā no vēdera priekšējās sienas uz mugurkaulu un vienlaikus virzienā no kājgaļa uz galvgali – slīpā virzienā. Tā tiek palielināts spiediens vēderā un tiek veicināta ūdens izvadīšana
- Uz maiņām šīs aktivitātes atkārto, līdz stāvoklis izmainās – klepus kļūst efektīvās vai cilvēks atžirgst.
Ja cilvēks ieslīgst bezsamaņā, jāpāriet pie nākamā soļa (Nr. 3), jānovērtē elpošana un attiecīgi jārīkojas.
3. Ja cilvēks ir vai ieslīgst bezsamaņā
- pozicionē cietušo horizontālā stāvoklī uz sāniem uz stabilas virsmas, galvu novieto zemāk nekā kājgalis, lai ūdens spēj virzīties laukā
- pārbaudi elpošanu. Pieliec savu ausi cietušajam pie deguna un mutes, vēršot acu skatienu uz cietušā krūškurvi un 10 sekundes novērtē elpošanas aktivitāti ar savām trim maņām – es redzu, es dzirdu un es jūtu. Vai ir redzamas krūšu kurvja kustības, vai ir dzirdamas elpošanas skaņas un vai ir sajūtama elpas plūsma uz ādas?
3.1. Ja elpošana ir konstatējama:
- novieto cietušo stabilā sānu pozā – apakšējā kāja taisna, augšējā saliekta 90 grādu leņķī gan iegurnī, gan celī. Apakšējā roka saliekta 90 grādu leņķī elkonī, augšējā saliekta vēl šaurākā leņķī, augšējās rokas plauksta zem vaiga un galva atliekta atpakaļ, lai mēles sakne neaizkrīt un nepasliktina cietušā stāvokli. Galvu atliektā stāvoklī atpakaļ palīdzēs piefiksēt augšējās rokas plauksta, kuru novieto zem cietušā vaiga
- apsedz cietušo un paliec viņa tuvumā
ik pa brīdim pārliecinies, vai cietušajam ir elpošana un vai stāvoklis nepasliktinās.
3. 2. Ja elpošanu nekonstatē vai arī tā ir nepārliecinoša (10 sekunžu laikā, ko velti elpošanas pārbaudei ar savām trim maņām, elpošana konstatēta sekla un tikai 1 reizi) aktīvi jāuzsāk sirds masāža un elpināšana.
Elpināšanas un sirds masāžas plāns pieaugušajiem
5 elpināšanas
30 sirds masāžas
2 elpināšanas,
30 sirds masāžas,
atkārto 2 elpināšanas un 30 sirds masāžas tik ilgi, līdz izmainās cietušā stāvoklis vai atbrauc mediķi.
- sāc ar elpināšanu, veicot 5 ieelpas no mutes mutē. Ja tas ir nepazīstams cilvēks, ieteicams lietot aizsargmaskas. Aizspied cietušajam degunu un veic iepūšanu mutē. Jāpūš ir tik dziļi, kad var redzēt, ka krūšu kurvis paceļas. Vidēji viens pūtiens ir vienu sekundu ilgs
- veic sirds masāžu. Pieaugušajam masāžu veic, izmantojot abas rokas, bet bērnu – tikai ar vienu. Uz krūšu kurvja vertikālās līnijas krūšu galu līmenī novieto savu vadošās rokas plaukstas pamatnes locītavu, ja cietušais ir pieaugušais, vērtnveidīgi – pirkstu pret pirkstu izveido satvērienu un veic 30 sirds masāžas. Vēlamais dziļums ir viena trešdaļa no cietušā krūšu kurvja apkārtmēra. Ātrums – 100-120 reizes minūtē. Noliecies nedaudz pāri cietušajam, lai tavas rokas ir perpendikulāri slīcēja ķermenim. Sirds masāžas laikā elkoņiem jābūt pilnīgi taisniem. Atceries, ka tikpat svarīgi kā veikt masāžu adekvātā dziļumā ir arī katru reizi pirms nākamās krūškurvja kompresijas pilnībā atbrīvot krūšu priekšējo sienu no spiediena, lai sirds var efektīvi piepildīties ar asinīm. Roku satvērienu gan šajā mirklī neatlaid, lai nepazaudētu pozīciju.
- veic elpināšanu divas reizes
- 30 sirds masāžas, 2 elpināšanas utt.
Elpināšanas un sirds masāžas plāns bērniem
5 elpināšanas
15 sirds masāžas
2 elpināšanas,
15 sirds masāžas,
atkārtojot 2 elpināšanas un 15 sirds masāžas tik ilgi, līdz izmainās cietušā stāvoklis vai ierodas mediķi
- sāc ar elpināšanu, veicot 5 ieelpas no mutes mutē. Ja bērns ir tik mazs, ka iespējams viņam ar savām lūpām aptvert gan muti gan degunu, var pūst viņam visās šajās atverēs, bet ja, nē, tad aizspied cietušajam degunu un veic iepūšanu tikai mutē. Jāpūš ir tik dziļi, kad var redzēt, ka krūšu kurvis paceļas. Vidēji viens pūtiens ir vienu sekundu ilgs.
- veic sirds masāžu. Bērniem masāžu veic tikai ar vienu roku. Uz krūšu kurvja vertikālās līnijas krūšu galu līmenī novieto savas vadošās plaukstas pamatnes locītavu un veic 15 sirds masāžas. Vēlamais dziļums ir viena trešdaļa no cietušā krūšu kurvja apkārtmēra. Ātrums – 100-120 reizes minūtē.
Elpināšanu un sirds masāžu veic tik ilgi, kamēr izmainās cietušā stāvoklis – vai nu viņš atgūst samaņu, sāk kustēties, atver acis, sāk klepot, vemt, bērns raudāt – kad cietušais liecina, ka ir atguvis elpošanu. Ja cietušā stāvoklis izmainās tā, ka parādās tikai elpošana bez citām izmaiņām, novieto viņu stabilajā sānu guļā un uzraugi cietušo.
Atceries!
- Nepārtrauc sniegt palīdzību, kamēr nav atbraukuši mediķi
- Ja tevi pārņem spēku izsīkums, palūdz kādu, kas ir blakus, lai pārņem glābšanu
- Ja tomēr nav neviena, kas varētu tev palīdzēt un vairs nespēj sniegt palīdzību, drīkst pārsniegt palīdzības sniegšanu.
Informatīvi atbalsta Dieviete.lv
Autors: Mammām un tētiem
