Vai tev bieži prātā iešaujas doma par to, ka bērns tevī vispār neklausās? Kāpēc dažas tevis izteiktās frāzes viņš uztver asāk? Varbūt ar bērnu ir jāsarunājas citādāk/ pareizāk? Gluži, kā rotaļās? Padomā par to…
Tā vietā, lai dusmīgi teiktu: “Ejam ātrāk, cik var uz tevi gaidīt!”, dot komandu: “Uz startu, uzmanību… gatavību… aiziet! Skrienam!”
Tā vietā, lai draudētu: “Ēd, citādi nedabūsi desertu!”, iepriecini: “Pēc tam, kad pazudīs tā mazmazītiņā kotletīte, pie tevis atlidos kaut kas ļoti garšīgs.”
Tā vietā, lai rupji teiktu: “Savāc aiz sevis!”, saki: ‘’Iedomājies, ja tu būtu brīnumdaris un varētu uz galda uzburt kārtību…”
Tā vietā, lai dusmīgi teiktu :”Netraucē!”, pasaki: “Ej, paspēlējies nedaudz. Bet, kad es atbrīvošos, mēs sarīkosim nelielus svētkus.”
Tā vietā, lai neapmierināti teiktu:” Neniķojies, krekliņš ar pirātiem ir mazgāšanā, uzvelc citu.”, nomierini ar: “Skaties, re, kur tava pirātu krekliņa radinieks. Uzvilksim to?”
Tā vietā, lai retoriski teiktu:” Vai tu beidzot iesi gulēt!?”, painteresējies: “Gribi, parādīšu tev viltīgu veidu, kā apsegties?”
Tā vietā, lai bezspēcīgi teiktu: ”Lai es nedzirdētu nekādus “negribu”!“, negaidīti saki:”Ak, skaties – niķis atskrējis! Ķer ciet, ķer, lai tas nesabojā mums garastāvokli!”
Tā vietā, lai čīkstētu: ”Cik vēl reižu man tev būs jāatkārto?”, noslēpumaini saki:” Viens, divi, trīs, nododu tālāk slepenu informāciju…. Atkārtojiet, kā dzirdējāt.”
Tā vietā, lai valdonīgi prasītu:” Rokas nomazgāji?”, iesaki: “ Saderam, ka ūdens no tavām rokām tecēs melns?”
Izmēģini, un tu manīsi, kā bērns ikdienu uztvers vienkāršāk!
Autors: Dieviete.lv
