Menopauze ir pārejas posms. Tas ir pavisam dabisks, taču vienlaikus arī mītiem apvīts process, kas nedaudz biedē gandrīz katru sievieti. Par to, kā neļaut menopauzes periodam mazināt dzīves kvalitāti un kā to izdzīvot ar sievišķīgu šarmu un augsti paceltu galvu, stāsta ginekoloģe dr. Dace Matule.
Menopauze un klimakss
Menopauze iestājas katrai sievietei, sasniedzot noteiktu bioloģisku vecumu. Var uzskatīt, ka menopauze ir sākusies, ja menstruācijas nav bijušas vismaz 12 mēnešus. Menopauzes fizioloģiskā norise ir sarežģīta, tajā iesaistīti vairāki hormoni un bioloģiski aktīvās vielas, taču tās pamata mehānisms ir saistīts ar brīdi, kad sievietes olnīcās ir iztērēti visi folikuli, un tās vairs nespēj pietiekamā daudzumā saražot sievišķo hormonu estrogēnu. Vidēji menopauze iestājas 49 līdz 51 gada vecumā. Katrai sievietei menopauzes izpausmes var atšķirties gan intensitātes, gan sūdzību klāsta ziņā, kas izmaina gan fizisko labsajūtu, gan emocionālo līdzsvaru.
Klimakss jeb premenopauze ir periods, kurā norisinās pāreja no reproduktīvā perioda uz pēcreproduktīvo periodu jeb menopauzi. Klimaksa laikā notiek pakāpeniska olnīcu funkcijas izsīkšana. Ir ļoti grūti prognozēt, kad katrai sievietei individuāli sāksies premenopauze, jo hormonālās izmaiņas sievietes organismā var sākties jau 10 – 15 gadus pirms menopauzes iestāšanās. Šajā hormonālo izmaiņu laikā mainās mēnešreižu biežums, ilgums un asiņošanas stiprums. Intervāli starp mēnešreizēm kļūst garāki un asiņošana var būt neregulārāka.
Menopauzes simptomi
Estrogēna līmeņa samazināšanās sievietei izpaužas ar dažādiem menopauzei raksturīgiem fiziskiem simptomiem. Biežākie no tiem ir karstuma viļņi, svīšana naktīs, locītavu sāpes, nespēks un svara pieaugums. Var parādīties arī garastāvokļa svārstības, trauksme, nomākums, aizkaitināmība, raudulība, libido samazināšanās, miega un atmiņas traucējumi. Pazeminoties estrogēnu daudzumam, izmaiņas var parādīties arī ādā un gļotādā: āda zaudē elastību, kļūst plāna, raupja, uz sejas un kakla parādās novecošanās pazīmes, maksts gļotāda kļūst sausāka, tās sieniņa – plānāka un ātri ievainojama. Sausuma sajūta makstī var radīt arī sāpes dzimumakta laikā. Var rasties maksts un urīnizvadceļu iekaisumi. Dažkārt sievietēm var parādīties urīna nesaturēšanas pazīmes – neliela urīna daudzuma izdalīšanās šķaudot vai klepojot. Saistaudu atrofija var sekmēt maksts sieniņas un dzemdes noslīdēšanu.
Menopauzes laikā sievietes mēdz piedzīvot svara pieaugumu, kas skaidrojams ar organismā notiekošajām hormonālajām pārmaiņām. Estrogēni, kuru daudzums menopauzes laikā samazinās, ietekmē ķermeņa tauku izvietojumu – tieši tādēļ menopauzes laikā tauki vairāk uzkrājas vēdera daļā. Svara pieaugums nav nenovēršams – regulāri un aktīvi sportojot, ēdot veselīgi un mazām porcijām, to ir iespējams mazināt. Ja neizdodas zaudēt lieko svaru, noteikti ir nepieciešams konsultēties ar ārstu.
Karstuma viļņi
Karstuma viļņi ir viena no fiziskajām izpausmēm, kas var būtiski ietekmēt sievietes pašsajūtu menopauzes laikā. To izcelsmē ļoti svarīga nozīme ir iekšējās termoregulācijas sistēmai, kuru ietekmē sievietes dzimumhormonu izmaiņas. Karstuma viļņi pēc intensitātes un biežuma mēdz būt ļoti atšķirīgi – to laikā sieviete var nosvīst arī tik stipri, ka uz pieres izspiežas sviedru lāses. Karstuma viļņi var skart visu sievietes ķermeni, arī kāju pēdas un plaukstas. To laikā bieži ir novērojama paātrināta sirdsdarbība, asinis sāk riņķot straujāk, un var būt jūtamas sirdsklauves. Karstuma viļņi dienā var mīties ar pamatīgu svīšanu naktī, kas būtiski ietekmē miegu, tādēļ nereti sieviete pat dienas laikā jūtas nogurusi. Nakts svīšanu ietekmē arī stress, ko rada ikdienišķu problēmu risināšana zemapziņā.
Karstuma viļņu rašanos var veicināt arī dažādi ēdieni un dzērieni, tādēļ būtu jāsamazina asu ēdienu, šokolādes, cukura, sāls, kafijas, tējas un alkoholisko dzērienu lietošana uzturā. Jāizvairās arī no bagātīgām maltītēm un ēšanas vēlās vakara stundās. Karstuma viļņu mazināšanai var palīdzēt sojas produkti, jo sojai piemīt estrogēniem (hormoniem, kuru izdalīšanās menopauzes laikā samazinās) līdzīga iedarbība. Karstuma viļņus var pastiprināt un veicināt arī smēķēšana. Aktīva dzīvesveida piekritējām karstuma viļņi ir novērojami daudz retāk.
Menopauzes hormonu terapija
Estrogēnu līmenis menopauzes laikā neizbēgami krītas, radot nepatīkamas izjūtas un veselības traucējumus. Lai mazinātu menopauzes radītos simptomus, pēc ārsta ieteikuma var lietot menopauzes hormonu terapiju (MHT), kas atjauno trūkstošā estrogēna līmeni un būtiski uzlabo pašsajūtu. Lietojot MHT, izzūd karstuma viļņi, svīšana, bezmiegs, garastāvokļa maiņas, un nogurums. Samazinās arteriālā asinsspiediena svārstības, un kaulu lūzumu risks. Pierādīts, ka sievietēm, kuras lieto estrogēnus, miokarda infarkta un smadzeņu insulta gadījumu skaits samazinās.
Menopauzes hormonu terapiju iespējams lietot gan tablešu veidā, gan caur ādu plāksteru, gelu vai aerosola veidā. Tā pamatprincips ir vienkāršs – aerosols satur sievišķo hormonu estrogēnu, kas sievietei menopauzes periodā trūkst. Izsmidzinot aerosolu uz ādas, tas ātri iesūcas un hormoni uzreiz nonāk asinsritē, tādēļ tam ir nepieciešamas mazākas devas, lai sasniegtu efektu, nekā lietojot tabletes. Aerosols ir jāsmidzina noteiktā vietā – uz apakšdelma iekšējās virsmas, ādai ir jābūt sausai, tīrai un veselai. Ja ir kādi ādas bojājumi, aerosolu var izsmidzināt arī uz augšstilba iekšējās virsmas. Tam jāļauj nožūt vismaz 2 minūtes. Ja ir plāns doties dušā vai vannā, tad ir jāpagaida vismaz viena stunda. Parasti tiek lietots viens izsmidzinājums dienā, pēc iespējas vienā un tajā pašā laikā. Izsmidzinājumu skaitu var palielināt pēc ārsta norādījuma, bet nevajadzētu pārsniegt 3 reizes vienā dienā.
Jaunākie pētījumi pierāda, ka, lietojot estrogēnu caur ādu, ievērojami samazinās asins trombu veidošanās risks un nepalielinās krūts vēža risks. Saskaņā ar starptautiski pieņemtajām vadlīnijām MHT ir droši lietojama desmit gadu no terapijas uzsākšanas brīža. Vairumā gadījumu pēc tam var pakāpeniski samazināt devu līdz pilnīgai terapijas pārtraukšanai, un simptomi neatgriežas. Ja, pārtraucot lietot MHT, sūdzības atjaunojas, kopā ar savu ginekologu jāpieņem lēmums par iespējami labāko risinājumu. Ja simptomi ir apgrūtinoši un ietekmē dzīves kvalitāti, sievietei ir ieteicams doties pie sava ginekologa un kopīgi izrunāt iespējas, kā tos mazināt.
MHT ir efektīvākais līdzeklis karstuma viļņu un citu nepatīkamu simptomu mazināšanai. Tā nevar pasargāt sievieti no novecošanas, taču nodrošina labu pašsajūtu visā menopauzes laikā. Dažkārt sievietes menopauzes simptomu atvieglošanai izvēlas lietot arī augu valsts preparātus, kas satur fitoestrogēnus, homeopātiskus līdzekļus vai vitamīnu kompleksus. Lai arī nav pētījumu, kas pārliecinoši pierādītu to efektivitāti, daļa sieviešu, kombinējot šos līdzekļus, jūtas labāk.
Katra sieviete ir unikāla, un, izvēloties jebkuru medikamentu, ir jāņem vērā vispārējais veselības stāvoklis un ķermeņa īpatnības. Tāpat menopauzes vecumā ir nepieciešams apmeklēt ginekologu arī tad, ja nav nekādu sūdzību. Tikai regulāri apmeklējot savu ārstu un veicot profilaktiskos izmeklējumus, ir iespējams pasargāt sevi no nopietnām veselības problēmām.
