Auklītes meklēšana ir satraucošs solis jauno vecāku dzīvē, un bieži vecākiem pietrūkst racionālu ieteikumu, kā labāk izvēlēties auklīti savam bērnam. To, kam patiešām pievērst uzmanību meklēšanas procesā, stāsta psiholoģe, Rimi Bērniem emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte Iveta Aunīte.
Kam pievērst uzmanību, izvēloties auklīti
Pirmkārt, vajadzētu pievērst uzmanību auklītes darba pieredzei. Tas nenozīmē, ka auklēm bez pieredzes nekādā gadījumā nevajadzētu uzticēt savu bērnu. Tas jāvērtē kontekstā ar bērna vecumu. “Ja ir jāpieskata bērns, kurš vēl nemāk runāt, tad tomēr ieteicams izvēlēties auklīti ar pieredzi. Ja bērns prot runāt un pastāstīt par dienā piedzīvoto un savām sajūtām, aukles pieredzei var nepievērst tik lielu nozīmi,” stāsta Rimi Bērniem eksperte Iveta Aunīte, rekomendējot pajautāt atsauksmes ģimenēm, kurās auklīte ir strādājusi. Lieliski, ja tādas var sniegt pazīstami cilvēki – tas vecākiem sniegs papildu sirdsmieru.
Otra svarīgākā lieta, kam jāpievērš uzmanība, ir auklītes prasme pirmajās tikšanās reizēs ar bērnu nodibināt kontaktu. “Tas nenozīmē, ka auklei jākļūst par bērna labāko draudzeni jau pirmajās piecās minūtēs, bet vecākiem ir jāvēro, kādā veidā auklīte meklē kontaktu ar bērnu. Kā auklīte reaģē uz bērna kautrību? Vai nogaida, vai ieinteresē bērnu ar kādu rotaļu? Šīs lietas norādīs uz to, kā auklīte rīkojas un prot iziet no neērtām situācijām,” skaidro psiholoģe.
Vecums un izglītība – cik svarīgi?
Kā norāda Iveta Aunīte, auklītes vecumam pašam par sevi nav izšķirošas nozīmes, tomēr ir svarīgi salāgot bērna un auklītes temperamentu. “Ja bērns ir ļoti aktīvs un enerģisks, viņam būs nepieciešams pieskatītājs, kas spēj tikt līdzi viņa aktivitātēm. Lēnīgākam un mierīgākam bērnam būs patīkami pavadīt laiku ar auklīti, kas ir mierīga. Auklīte jāizvēlas ne tik daudz pēc vecuma, cik spējām,” norāda eksperte.
Tāpat ir labi, ja cilvēkam, kas pieskatīs bērnu, būs zināšanas pedagoģijā, bērnu psiholoģijā un pirmās palīdzības sniegšanā. Vai tā ir profesija vai sertifikāts par auklīšu kursu iziešanu – šis fakts vecākiem rada drošības sajūtu, ka auklīte ņems vērā bērna vecuma īpatnības un zinās, kā rīkoties netipiskās situācijās.
Kā organizēt atlases procesu
Kad ir sameklētas potenciālās kandidatūras, sākotnēji Iveta Aunīte iesaka sazvanīties un mēģināt saprast vai jums un auklītei ir līdzīgs domu gājiens un vai saprotaties. Pēc telefonsarunas noteikti satikties ar izvēlēto auklīti klātienē. “Pirmā tikšanās varētu notikt tikai vecākiem ar auklīti, lai saprastu, vai abas puses varēs sadarboties un saprasties. Pēc tam vajadzētu organizēt tikšanos ar bērnu. Tā būtu 30–60 minūšu tikšanās, kurā vēro, kā auklīte reaģē uz bērnu. Lai izlemtu par sadarbību, noteikti būtu vajadzīga arī otrā tikšanās auklītei ar bērnu – šajā brīdī jau varēs spriest labāk, kā bērns reaģē uz auklīti: vai uzreiz atsaucas, kā sagaida auklīti un kā auklīte savukārt reaģē uz šīm bērna reakcijām,” rekomendē Rimi Bērniem eksperte.
Vienošanās par noteikumiem
Pirms izlemt par labu kādai auklītei, svarīgi ir spēt vienoties par noteikumiem un auklītes pienākumiem. Tas noteikti jāizrunā pirms sadarbības uzsākšanas. “Būtiska ir atšķirība, vai auklītei ir uzticēts bērnu tikai pieskatīt, vai arī tomēr audzināt. Tāpat jāvienojas par to, kas gatavo bērnam ēst, vai auklītei ir kādi papildu darbi. Svarīgi, lai gan ar vecākiem, gan ar auklīti bērniem būtu vienādi noteikumi, citādi bērnam var rasties apjukums,” skaidro Iveta Aunīte.
“Tomēr ir pieļaujamas arī nelielas atkāpes – lai bērns šajās izmaiņās nesaskatītu vienīgi zaudējumus, auklīte var nākt ar kādu labumu, kas ir bērniem kā ieguvums. Piemēram, ja ar vecākiem bērni iet gulēt diendusu bez pasakas, tad ar auklīti var iet gulēt ar pasaku. Ja ar vecākiem jādodas gulēt plkst. 20.30, tad ar auklīti – plkst. 21.00. Tāpat šis ieguvums var būt kāds našķis, tikai par to ir iepriekš jāvienojas,” stāsta eksperte. Arī šeit noteicēji būs vecāki – kādas atkāpes ir pieļaujamas un kas varētu būt šis ieguvums.
Psiholoģe brīdina: ja vēl pirms sadarbības uzsākšanas vecākiem rodas problēmas ar vienošanos par noteikumiem, ir stipri jāapdomā, vai spēsiet sadarboties ilgtermiņā.
Vienoties par drošību
Ja auklīte uzsāk darbu laikā, kad valstī ir nestabila epidemioloģiskā situācija, noteikti jāpārdomā un jāpārrunā drošības noteikumi. Piemēram, ja bērnam vecāku prombūtnē parādās saslimšanas simptomi, uzreiz tas jāpaziņo kādam no vecākiem un jāvienojas par tālāko rīcību. Nav pieļaujams, ka bērnu pieskata auklīte, kura pati nejūtas labi un ir saaukstējusies. Īpaša uzmanība jāpievērš higiēnai – ienākot no āra, gan pieaugušajiem, gan bērniem noteikti jāmazgā rokas. Jāpārdomā, kādas pastaigu vietas auklīte ar bērnu apmeklēs; vēlams izvairīties no vietām, kur ir daudz apmeklētāju, un bez vajadzības nebūtu ieteicams lietot sabiedrisko transportu, iesaka psiholoģe.
Pirms vecāki atstāj mazuli mājās vienu ar auklīti, ir jāizvērtē visi riski – vai mājā ir uzstādīti darba kārtībā esoši dūmu detektori, vai mazulis nevar piekļūt logiem un tos atvērt, vai elektroiekārtas, medikamenti un citas bērnam bīstamas lietas ir noglabātas mazulim nepieejamā vietā.
Ļauj bērnam pierast pie pārmaiņām
Lai spriestu par to, vai izvēlētā auklīte ģimenei un bērnam ir atbilstoša, psiholoģe Iveta Aunīte aicina ievērot galvenokārt divas lietas aukles un bērna komunikācijā. Pirmkārt, jāskatās, kāda ir bērna reakcija uz auklīti un, otrkārt, kāda ir auklītes reakcija uz šo bērna reakciju.
“Tas nenozīmē, ka, vecākiem prom ejot, bērns nedrīkstētu raudāt. Maziem bērniem tas ir pilnīgi normāli, un tas nav nekas slikts. Ir jādod laiks, lai bērns pierastu gan pie jaunajiem apstākļiem, ka vecāki dodas prom, gan pie jaunā pieskatītāja. Parasti trīs nedēļu laikā situācija stabilizējas,” mierina attiecību eksperte. Tomēr, ja vecāki uztraucas par to, ka, paliekot ar auklīti, bērniņš raud, psiholoģe iesaka vienoties, ka 10–15 minūtes pēc došanās prom vecāki piezvanīs, lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā. Parasti bērni drīz pēc vecāku aiziešanas nomierinās.
Tāpat sākumā, ieviešot pārmaiņas ģimenē, bērnam var parādīties uzvedības traucējumi, neapmierinātība, dusmu izpausmes, arī slapināšana gultā. “Tas norāda, ka bērns pārdzīvo izmaiņas, bet tas ir pilnīgi normāli. Ir jādod laiks, lai pielāgotos jaunajiem apstākļiem – gan bērnam, gan auklītei, un arī pašiem vecākiem,” Rimi Bērniem eksperte Iveta Aunīte iedrošina, norādot – ja situācija pēc 3–4 nedēļām neuzlabojas, tad gan jāmeklē cēloņi.
