Gūžas locītavai ir ļoti svarīga loma ķermeņa līdzsvara saglabāšanā un pilnvērtīgu kāju kustību nodrošināšanā. Tomēr mazkustība, liekais svars un citi faktori laika gaitā atstāj negatīvu ietekmi uz gūžas locītavu, kas var izpausties kā sāpes, kustību ierobežojumi un dzīves kvalitātes pasliktināšanās. Tādēļ par izplatītākajām gūžas locītavas problēmām un ieteikumiem, kā to stiprināt, stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Ingrīda Tambora un BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece.
Gūžas locītavas funkcijas
Galvenā gūžas locītavas funkcija ir balstīt ķermeņa svaru gan statiskā (piemēram, stāvot), gan dinamiskā (piemēram, staigājot vai skrienot) pozā, skaidro I. Tambora. Tāpat gūžas locītavai ir ļoti svarīga loma līdzsvara saglabāšanā un iegurņa slīpuma leņķa uzturēšanā. Gūžas locītava ir viena no visaktīvākajām cilvēka ķermeņa locītavām, un tā ir paredzēta daudziem kustību veidiem. Tai ir trīs galvenās asis, kas ļauj veikt visas gūžas locītavas kustības:
- abdukcija – kājas kustība uz sāniem no viduslīnijas;
- addukcija – kājas kustība ķermeņa virzienā uz viduslīniju;
- fleksija – kājas saliekšana vai pacelšana virzienā uz priekšu;
- ekstenzija – kājas atcelšana uz aizmuguri;
- rotācija – augšstilba apļošana, pagriešana virzienā uz āru un iekšu.
Gūžas locītavas anatomija
Gūžas locītavu veido iegurņa kauls ar locītavas iedobumu (acetabulum) un augšstilba kauls jeb ciskas kauls (femur) ar augšstilba kaula galvu (caput femoris). Apkārtējie audi – saites, cīpslas, locītavas somiņa un muskuļi notur locītavas stabilitāti un nodrošina kustības. Locītavas virsmas ir pārklātas ar locītavu skrimšļiem, kuri mīkstina kaulu virsmas un ļauj tām viegli slīdēt vienai pret otru. Gūžas locītavu ieskauj kapsula. Kapsulas iekšpusē atrodas sinoviālā membrāna, kura ražo šķidrumu un locītavai un skrimšļiem nodrošina nepieciešamās barības vielas. Veselā gūžā šī membrāna veido nelielu daudzumu šķidruma, kas ieeļļo un gandrīz pilnībā novērš berzi gūžas locītavā. Kauli ir “dzīvi” un tiek apgādāti ar asinīm, ko nodrošina asinsvadi, caur augšstilba kakliņu sasniedzot augšstilba galviņu.
Izplatītākās problēmas
Gūžas locītavas problēmas var parādīties gan pēkšņi, gan attīstīties pakāpeniski. Sāpēm gūžas locītavas apvidū var būt dažādi iemesli, un ir svarīgi pēc iespējas ātrāk saprast to cēloni. I. Tambora skaidro, ka visizplatītākā locītavu problēma ir osteoartrīts. Tas ir lēnām progresējošs balsta un kustību aparāta traucējums, kas var rasties jebkurā locītavā, bet visbiežāk skar mugurkaula un apakšējo ekstremitāšu svaru nesošās locītavas: gūžas, ceļa un pēdas. Tieši šī slimība vairāk nekā jebkura cita izraisa invaliditāti vecāka gadagājuma cilvēku vidū. Osteoartrītam raksturīgas izmaiņas visās locītavas struktūrās. Locītavu skrimslis pakāpeniski kļūst nelīdzens, tajā veidojas plaisas un erozija, līdz tas var pilnībā izzust, kaulu audi veido izaugumus – osteofītus, locītavas kapsula sabiezē, locītava kļūst mazkustīga un deformējas. Klīniski osteoartrītu raksturo locītavu sāpes, krepitācija, stīvums un kustības ierobežojums. Visbiežāk osteoartrītu izraisa vairāku faktoru kopums, daži no tiem ir vecums, iepriekšēji locītavu bojājumi un traumas, iedzimtības, kā arī ar mehānisku pārslodzi saistītas locītavu slimības un citi.
Vēl viena izplatīta gūžas locītavas problēma ir trohanterīts – mīksto audu iekaisums ap locītavu, ko izraisa vāji muskuļi un liekais svars, kurš pārslogo saites un cīpslas ap locītavu un rada saspringumu un iekaisumu. Tāpat sāpes gūžas locītavas rajonā var atstaroties no muguras, tādēļ nereti šīs problēmas ir kompleksas un ir svarīgi savlaicīgi vērsties pie speciālista, norāda I. Tambora.
Vecāka gadagājuma cilvēkiem ir raksturīgi gūžas kakliņa lūzumi. Kauli ar gadiem kļūst trauslāki un neizturīgāki. Biežākais iemesls ir osteoporoze. Tā ir hroniska progresējoša slimība, kurai raksturīga kaulu masas samazināšanās, kā rezultātā kaula lūzums var rasties pat pie nelielas aizķeršanās vai kritiena. Šādos gadījumos ārstēšana var būt ķirurģiska vai konservatīva, savukārt atveseļošanās procesā svarīgi ir “neiegulēties”.
Riska grupas un ārstēšana
Osteoartrīta riska grupa ir iedzīvotāji pēc 50, īpaši gadījumos, ja ir palielināts ķermeņa svars, nepareiza locītavas noslodze, agrāk ir traumētas locītavas, hormonālas pārmaiņas organismā, kā arī fiziska pārslodze darbā vai ļoti intensīvas sporta aktivitātes.
Ārstēšanas galvenais mērķis ir samazināt sāpes un uzlabot gūžas locītavas funkciju. Ir dažādas ārstēšanas metodes: sākot ar medikamentozām metodēm (pretiekaisuma un pretsāpju līdzekļi, medikamenti, kas aizkavē slimības progresu), nemedikamentoziem risinājumiem (rehabilitācija, pacientu izglītošana, atbilstošu vingrojumu nozīmēšana, aukstuma, siltuma vai ūdens procedūras, fizikālā terapija, ortozes, tehniskie palīglīdzekļi) vai ķirurģiska ārstēšana (locītavas aizvietošana ar protēzi). Atkarībā no locītavas bojājuma pakāpes tiek izvēlēta atbilstošākā ārstēšana. Labam rezultātam svarīga ir mediķu un pacienta sadarbība un rekomendāciju ievērošana, kā arī ir svarīgi atpazīt agrīnus osteoartrīta simptomus, kontrolēt svaru, izvēlēties locītavu saudzējošas fiziskās aktivitātes un rehabilitāciju.
Ko varam darīt paši?
Lai mazinātu gūžu problēmu risku, ir ļoti jādomā par dzīvesveidu – svarīgi ir samazināt lieko svaru un ikdienā palielināt aerobo fizisko aktivitāti. Tas palīdz samazināt sāpes locītavās, aizkavēt osteoartrīta progresēšanu un uzlabot locītavu funkciju. I. Tambora skaidro, ka aeroba slodze ir atkārtotas cikliskas kustības – iešana, nūjošana, riteņbraukšana, peldēšana un citas. Tāpat ikdienā cilvēks var pats vingrot, izkustinot locītavas svaru atslogojošās pozās. Vingrojumi uzlabo asinsriti locītavās un mazina stīvumu. Aktīvi un stiepjoši vingrojumi palīdz uzturēt normālu kustību amplitūdu locītavās, savukārt spēka vingrojumi nostiprina muskulatūru ap locītavu, bet pozas noturēšana un līdzsvara vingrojumi uzlabo locītavas stabilitāti. I. Tambora uzsver, ka pirmie “brīdinājumi signāli”, kas var liecināt par gūžu locītavas problēmām, ir stīvums un periodiskas sāpes locītavā. Agrīni griežoties pie speciālista, var aizkavēt locītavas problēmu pasliktināšanos un osteoartrīta progresēšanu.
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece norāda, ka locītavu un kaulu veselībai visus nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas vislabāk uzņemt ar pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu, uzturā iekļaujot dārzeņus, augļus, piena produktus, gaļu, kā arī olas, zivis, kuras ir īpaši svarīgas, jo satur omega taukskābes. Ja uzturā zivis nelieto, omega taukskābes jāuzņem ar zivju eļļu. Kaulu veselībai īpaši nozīmīgi ir kalcijs un D vitamīns. Svarīgi noteikt D vitamīna līmeni asinīs, lai nepietiekamības gadījumā to koriģētu ar D vitamīna līdzekļiem, kas pieejami dažādās formās – pilieni, spreji, kapsulas un tabletes katram lietotājam atbilstošā devā. Locītavu veselībai – selēns, mangāns, varš, C, A, E vitamīni, kolagēns, mežrozīšu, ingvera ekstrakts, kā arī kurkuma un hialuronskābe. Nevajadzētu aizmirst arī par pietiekamu ūdens uzņemšanu dienas laikā. Gūžas locītavas veselībai svarīgas ir regulāras fiziskās aktivitātes, kas piemērotas katra veselības stāvoklim, fiziskajai sagatavotībai, vecumam un dzimumam. Jāņem vērā, ka vispiemērotāko vingrojumu kompleksu ieteiks speciālists.
