Bērni svešvalodu agrā vecumā apgūst ļoti viegli un intuitīvi – bez apzinātas mācīšanās, kā tas ir ar pieaugušajiem un pusaudžiem. Jaunas valodas apguvi bērns var sākt jau trīs gadu vecumā un pat agrāk. Tiesa, strādājot ar bērniem jebkurā vecumā, svarīgi pielāgot mācību procesu bērna vecumam īpatnībām. Piemēram, pirmskolas vecumā valodas apguvei jānotiek ar dažādu spēļu palīdzību, savukārt vecāki bērni jaunus vārdiņus un teikuma konstrukcijas labi apgūst grupu darbā vai sarunās pāros.
Valodas apguve 3-5 gadu vecumā
Trīs līdz piecus gadus veciem bērniem, uzsākot mācīties svešvalodu, svarīgi apgūt pamatjēdzienus un vārdiņus, atbilstoši tam vārdu krājumam, ko viņi zina arī savā dzimtajā valodā. Mazi bērni jaunu informāciju vislabāk apgūst, to saņemot sev pazīstamā veidā, piemēram, ar spēļu, rotaļu un dziesmu palīdzību.
Bērniem šajā vecumā vēl grūti noturēt uzmanību vienai nodarbei, tāpēc mācību procesam jābūt saistītam ar aktivitātēm, ko bērns šajā vecumā parasti darītu pats sava prieka pēc, jo tā mācības viņu mazāk nogurdinās un būs vieglāk noturēt viņa uzmanību, skaidro valdu centra “Berlitz” pārstāve Sandra Gnevosa.
“Gramatikas, likumu un definīciju skaidrošana diez vai dos pozitīvu rezultātu, tā vietā jāizmanto atmiņa, asociācijas, spēles, atraktīvi mācību atribūti. Mācībām jābūt vieglām un iesaistošām. Uzdevumus un vingrinājumus ieteicams kombinēt, lai viena aktivitāte nebūtu ilgāka par trīs līdz piecām minūtēm. Zīmēšana, dziesma, saruna un atkal dziesma – svarīgi, lai aktivitātes rada labu ritmu un neļauj bērnam garlaikoties,” iesaka “Berlitz” pārstāve.
Nodarbības vecumā no 5 līdz 7 gadiem
Līdzīgi kā pavisam maziem bērniem, arī šajā vecumā bērniem ir ļoti atšķirīgs zināšanu līmenis un rakstītprasme, tāpēc joprojām labākie instrumenti svešvalodas apguvē ir īsi stāstiņi, rotaļas un spēles. Tāpat bērnu šajā vecuma grupā var sākt iepazīstināt ar apgūstamajai svešvalodai raksturīgajām skaņām un izrunu, taču tas jādara jautrā un aizraujošā veidā.
“Lieliski, ja jaunu vārdiņu apguvi var apvienot ar īsiem stāstiem, spēlēm un vienlaikus attīstīt bērna klausīšanās prasmes. Nodarbībām jābūt pēc iespējas dažādām. Tāpat jāatceras, ka bērniem šajā vecumā vēl ir grūti kaut ko mācīties pašiem individuāli, tāpēc ar valodas apguvi saistītās aktivitātes vislabāk īstenot grupā vai pāros. Svarīga ir arī bērnu motivēšanas un atalgošanas sistēma, kā arī ieteicams vairāk koncentrēties uz to, ko bērns saka un dara pareizi, nevis pieļautajām kļūdām. Visu apgūto ar bērnu ir jāizrunā, – tā kā rakstiska pārbaude, kā tas ir vecākiem bērniem, nav iespējama, tas ir vienīgais veids, kā pārliecināties, ka bērns iemācās un saprot,” skaidro “Berlitz” pārstāve.
Darbs ar skolēniem vecumā no 7 līdz 10 gadiem
Bērniem no pirmās līdz ceturtajai klasei, vecumā no 7 līdz 10 gadiem, svešvalodas apguvē ieteicams koncentrēties uz tēmu loku, kuras ir interesantas pašiem bērniem, – tas stimulē gan interesi par mācībām, gan atvieglo tās apguves procesu.
“Šajā vecumā lielāku uzsvaru var likt uz pareizu saziņu svešvalodā, un labs instruments ir darbs grupās, bērniem trenējot saziņas prasmi sarunā vienam ar otru. Nemainīgs izaicinājums ir bērnu ieinteresēt un piesaistīt viņa uzmanību – interesanti fakti par dzīvniekiem, svešām valstīm un tradīcijām. Šajā vecumā par lielisku palīgu valodas apguvē kļūst arī darba lapas un ilustratīvi materiāli, mācību procesā var integrēt interesantus uzdevumus, piemēram, prezentāciju gatavošanu par dažādām tēmām, stāstiņiem par savu ģimeni un interesēm. Galvenais mērķis – audzēt vārdu krājumu, iemācīties maksimāli izmantot jau zināmos vārdus un vairot bērna pārliecību par savām svešvalodas zināšanām,” skaidro “Berlitz” pārstāve.
