Maskne ir jauns termins, kas parādījies Covid-19 pandēmijas laikā masku lietošanas dēļ un ir veidots no diviem vārdiem: maska + akne = maskne. Pašlaik maskas un respiratori ir kļuvuši par mūsu ikdienu, tāpēc to izraisītās ādas problēmas kļūst arvien aktuālākas. Kā mazināt masknes rašanās risku un to ārstēt, konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ārste-rezidente dermatoloģijā Zane Prikule-Rūsiņa un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Maskne nav jauna saslimšana
Pinnēm jeb aknei ir daudz tipu un iemeslu, kāpēc tās rodas un kas to ietekmē. Viens no tipiem ir mehāniska akne jeb kā mēs to visi pašlaik pazīstam – maskne. To izraisa atkārtots kairinājums no dažādiem priekšmetiem gan uz sejas, gan ķermeņa, skaidro Z. Prikule-Rūsiņa.
Pirms pandēmijas mehānisko akni vairāk novēroja dažādu sporta veidu piekritējiem, kuriem jānēsā ķivere, šoferiem ilgstošas sēdēšanas dēļ vai arī celtniekiem, kuriem jālieto respiratori. Uz ķermeņa tā var rasties vietās, kur notiek atkārtota berze, piemēram, ar jostu vai apģērbu. Vijolniekiem mehāniskā akne nereti rodas kakla daļā, kur āda ir kontaktā ar vijoli.
Kam ir lielāks risks iegūt maskni?
Mehāniskā akne var skart cilvēkus, kuriem jau ir akne jeb, precīzāk, cits aknes tips, piemēram, acne vulgaris (pinnes, ko parasti novēro uz sejas), kā arī tos, kuriem āda nekad nav sagādājusi problēmas. Protams, ne visiem masku valkātājiem radīsies akne, biežāk tomēr cieš cilvēki ar taukainu vai kombinētu ādas tipu.
Ne mazāk svarīgs ir arī maskas nēsāšanas ilgums. Ādai netiek kaitēts, ja maska tiek lietota īsu periodu, piemēram, veikalā vai apmeklējot ārstu. Ādas problēmas var būt vērojamas, masku nēsājot ikdienā vairākas stundas pēc kārtas un dienas laikā to nenomainot, uzsver ārste.
Kā rodas maskne?
Maska rada berzi, un ikdienā šāds lokāls ādas kairinājums stimulē iekaisuma faktoru rašanos – tie sekmē gan iekaisumu ādā, gan ietekmē ādas šūnu dalīšanos. Tās nepietiekami nolobīsies, uzkrāsies un nosprostos poras.
Ādai ir sava ekosistēma jeb mikrobioms. Tas atbild par to, lai āda būtu vesela un spētu veikt savas funkcijas. Mikrobiomu ietekmē dažādi faktori – mitrums, temperatūra un pH līmenis. Tie visi var mainīties maskas radītā siltā un mitrā mikroklimata dēļ, ko rada izelpa un sviedri. Piemēram, siltums tauku dziedzeriem liek strādāt aktīvāk un rodas pastiprināta tauku produkcija. Tauki kopā ar ‘’vecajām’’ ādas šūnām nosprosto poras, veidojas melnie punktiņi. Tie pārvēršas par strutu pūslīti tad, kad nosprostotajā porā savairojas baktērijas. Tauki ir arī barības viela uz ādas dzīvojošai sēnītei. Ja tai ir vairāk barības, tā savairosies un jau atkal ādas mikrobioms var tikt izjaukts, skaidro ārste.
Izsitumi masknes gadījumā veidosies zonā, kuru ikdienā nosedz maska, tātad ap muti, uz vaigiem un deguna. Masku lietošanas laikā var attīstīties arī citas līdzīgas saslimšanas, piemēram, periorāls dermatīts, rozācija vai seborejas dermatīts. Šīm ādas problēmām ādas kopšana būs līdzīga kā aknes gadījumā, bet ārstēšana gan atšķirsies.
Kā izvairīties no masknes?
Masku nēsāšana pandēmijas laikā ir ļoti svarīga, un mēs nevaram no tā izvairīties, bet varam censties ādu zem tās kopt un pasargāt, saka Z. Prikule-Rūsiņa. Kā to pareizi darīt? Pamatprincipi:
- Āda jāattīra 2 reizes dienā – no rīta un vakarā. Gan nepietiekama, gan pārāk bieža ādas attīrīšana var novest pie kaitējuma.
- Jālieto mitrinoši sejas krēmi atbilstoši ādas tipam, lai uzturētu ādas barjeru veselu. Tie darbojas kā vairogs pret ārējās vides kairinātājiem. Taukainai ādai labāk izvēlēties mitrinošu līdzekli gela formā, normālai ādai – losjonu, bet sausai ādai – krēmu.
- Nelietojiet ādas kopšanas līdzekļus, kuru sastāvā ir ēteriskās eļļas vai citas smaržvielas, jo tas radīs ādai papildu kairinājumu.
- Ādas kopšanā svarīgi iekļaut eksfoliantus jeb līdzekļus, kas noloba vecās ādas šūnas un neļauj porām nosprostoties: salicilskābi, glikolskābi vai azeleīnskābi. Šos līdzekļus labāk lietot uz nakti.
- Ieteicams niacinamīds jeb B3 vitamīns, kas atrodams dažādos serumos un krēmos. Tas mazina iekaisumu, kā arī regulē tauku dziedzeru darbību.
- Nelietojiet dekoratīvo kosmētiku zem maskas! Kosmētika, sviedri un siltums ir perfekti apstākļi, lai izveidotos pinnes. Arī lūpu krāsu nav ieteicams lietot, jo no maskas radītā siltuma un mitruma tā nonāks uz ādas apkārt lūpām. Lūpu krāsas lielākoties satur vairākas smaržvielas un krāsvielas, kas jau tā sakairināto ādu padarīs vēl jutīgāku.
- Nēsājiet masku pareizi! Ja lietojat kokvilnas masku, kas domāta vairākām lietošanas reizēm, tā ir jāmazgā katru dienu augstā temperatūrā un jāgludina, lai iznīcinātu tajā esošos mikroorganismus. Atcerieties, ka sejas maskas jāmazgā bez veļas mīkstinātāja un jāizmanto pulveris bez smaržvielām. Ja lietojat medicīnisko masku, to lieto tikai vienu, nevis vairākas reizes!
- Nekādā gadījumā nespiediet pumpas! To spiešana ir kā vienādības zīme rētām.
- Ja ārsts jau ir nozīmējis medikamentus aknes ārstēšanai, tos nevajadzētu lietot no rīta, kad priekšā visa diena, kas jāpavada maskā. Citādi tā būs kā okluzīvs pārsējs un medikamenti darbosies daudz spēcīgāk, nekā tiem vajadzētu.
Ja satraucaties par savas sejas ādas stāvokli, apmeklējiet savu ārstu – dermatologu, kas diagnosticēs problēmu un to atbilstoši ārstēs!
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa uzsver – sejas masku valkāšana šobrīd ir ļoti svarīga, tādēļ nedrīkstam pret to izturēties vieglprātīgi. Valkājot sejas masku, tai ir jāaizsedz gan mute, gan deguns, gan zods. Svarīgi, lai maska būtu piemērota izmēra! Auduma masku ieteicams nēsāt līdz 4 stundām, pēc tam tā ir jāmazgā. Ja maska netiek mainīta regulāri, tas var veicināt iekaisuma procesus uz ādas.
Ja izvēlaties lietot auduma masku, piemeklējiet audumu, kas mazāk kairina ādu. Ieteicami alerģiju neizraisoši vai dabīgas izcelsmes materiāli, piemēram, kokvilna vai zīds, taču vienlaikus maskām jābūt mazgājamām 60 grādu temperatūrā un gludināmām.
Ja pamanāt, ka maska tiešām sakairinājusi ādu, var lietot speciālus līdzekļus zīmulīšu-stiku formā, kas samazina kairinājumu, apsārtumu, iekaisumu, kā arī radīto niezi. Tāpat pēc maskas noņemšanas ieteicams lietot nomierinošos, dziedējošos un aizsargājošos krēmus vai termālo ūdeni. Savukārt, ja izveidojušies izsitumi, ieteicamas tā saucamās SOS pastas. Pievērsiet uzmanību sejas mazgāšanas līdzekļiem ikdienā – izvēlieties mazāk sausinošus līdzekļus.
Aknes vispārējai profilaksei ir ieteicams alus raugs, naktssveces eļļa un vitamīni, kas paredzēti ādas stāvokļa uzlabošanai. Pieaugušo aknei nopietnākus medikamentus nozīmē ārsts. Ieteicams arī papildus uzņemt C vitamīnu, kā arī izvērtēt ikdienas uztura paradumus.
