Piedošanai piemīt milzīgs spēks, bet dažkārt mīlestībā un attiecībās mēs piedodam nepareizajiem cilvēkiem. Dažreiz mēs pārāk pieķeramies cilvēkiem, kuri mūs sāpina, un domājam, ka, lai dotos tālāk, glābtu attiecības vai labotu tās, viņiem ir jāpiedod.
Kas attiecas uz manu dzīvi, tad piedošana to mainīja. Pieņemot piedošanu no cilvēkiem, kuri mani salauza, piedodot pat tiem, kas man par to neprasīja, es izdziedēju savu sirdi. Bet tas nebija viegli, un katrs stāsts ir citādāks. Dažkārt tas bija pat sāpīgi. Uzskatu, ka piedošana cilvēku atbrīvo, atbrīvo sirdi no liekām sāpēm un bēdām.
Kādam piedot, nenozīmē, ka tu atļauj cilvēkam atkal atgriezties tavā sirdī. Tas nenozīmē, ka tu atkal atver durvis uz savu dzīvi un piešķir viņam atslēgu. Tas nozīmē, ka tu ļauj viņam sākt visu no jauna, tikai ne ar tevi.
Tu vari piedot kādam nodevību. Tu vari piedot cilvēkam to, ka viņš salauza tavu sirdi. Tu vari piedot tam, kurš tevi pameta tad, kad tev visvairāk vajadzēja viņa palīdzību.Taču tas nenozīmē, ka tu atkal uzticēsies šim cilvēkam. Piedošana nenozīmē to, ka tev jāsaglabā attiecības ar cilvēku, kurš iznīcināja visu, ko tu uzbūvēji.
Piedošana nozīmē to, ka tu pieņem visu slikto, ko tev kāds nodarīja, un atlaid to. Tu nomierini savu sirdi un sāc visu no jauna – ar vai bez cilvēka, tas jau no tevis pašas atkarīgs!
Tu nekļūsti mazāk cilvēcīga tikai tāpēc, ka attālinies no tiem, kas tevi sāpināja. Tas nav slikti vai nepareizi, ja piedod viņiem un atstāj viņus pagātnē. Piedošana ir viens no lielākajiem spēkiem Visumā. Taču to nedrīkst dot tāpat vien. Piedošanai ir jānotiek tad, kad cilvēks, kurš ir ticis sāpināts, vēlas sākt jaunu dzīves posmu un aiziet.
Atceries, kā tu esi vērta. Atceries, ka tu esi pelnījusi mīlestību, kura neaiziet. Atceries, ka piedošana nepadara tevi vāju. Tā sniedz tev spēku. Spēku atlaist un virzīties tālāk.
