Es neesmu psiholoģe vai laulības konsultante. Viss, kas man ir, ir personīgā pieredze. Un lūk, ko es laulībā esmu iemācījusies pēdējo 12 gadu laikā.
Mīlestība mainās
Mīlestība, kas jums ir pret savu dzīvesbiedru, dažkārt pieaugs un reizēm saruks. Es atceros dienu, kad uzzināju, ka esmu stāvoklī ar savu pirmo bērnu. Es jutu, ka mana sirds ir tik mīlestības pilna, ka tā drīz pārsprāgs. Pirms šīs grūtniecības mums bija divi spontānie aborti, un es ļoti vēlējos padarīt savu vīru par tēvu. Es biju neprātīgi iemīlējusies viņā. Pēc 9 gariem mēnešiem piedzima mūsu dēls. Mēs bijām laimīgi, ka esam trīs cilvēku ģimene.
Nepagāja ilgs laiks, kad mans vīrs man pēkšņi sāka izteikt “noderīgus” padomus par to, kā es baroju un kopju savu bērnu. Pēc tam mana mīlestība saruka. Es gribēju viņu lamāt par uzdrīkstēšanos norādīt, ko es daru nepareizi ar savu ķermeni un savu bērnu. Tomēr man jāsaka, ka caur kāpumiem un kritumiem mana mīlestība pret viņu tikai palielinājās.
Mēs attīstāmies kā vecāki
Ja es varētu atgriezties laikā un iemācīties būt pareizā mamma, es to darītu. Es iepļaukātu sevi, lai atturētos no jūtu un hormonu varas. Toreiz es biju nemitīgi nervoza, nosodoša un nejutos viegli. Mans vīrs vienmēr ir bijis ļoti aizņemts un atsvešināts no manis. Tagad ar trim bērniem esmu līdzsvarotāka nekā biju iepriekš, un mans vīrs ir brīnišķīgs tēvs.
Mīlestību nopirkt nevar
“Dāvanas” nepadara manu laulību labāku. Laulībā mani dara laimīgu, kad vīrs ir laimīgs un man blakus. Būt kopā ar viņu ir labāk nekā jebkura rotaslieta, kuru es, iespējams, kaut kur pazaudēšu.
