Gada aukstajā sezonā kņudināšana kaklā, aizsmakums vai pat kakla sāpes mēdz būt ierasta parādība, no kā pasargāts nav neviens. Visbiežāk nepatīkamos simptomus izraisa dažādi augšējo elpceļu vīrusi, taču dažkārt pie vainas var būt arī bakteriālā infekcija, kas ir cēlonis angīnai. Lai gan simptomi abos gadījumos var būt līdzīgi, to pareiza ārstēšana atšķiras, tāpēc ir būtiski jau laikus noteikt kakla sāpju cēloni un piemērot atbilstošu ārstēšanu. Kas jāņem vērā, ārstējot sāpošu kaklu, skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.
Vīruss vai bakteriāla infekcija?
Vairumā gadījumu kakla sāpju cēlonis ir virusāla infekcija, piemēram, gripa, rinovīrusi, adenovīrusi un citi vīrusi, kam bieži vien raksturīga sezonalitāte un pakāpeniska simptomu pastiprināšanās. Virusālas infekcijas ietekmē kakls kņud, ir pietūcis, var būt aizsmakums, ir sāpes, apgrūtināta siekalu norīšana, pacientam lielākoties ir subfebrila temperatūra – tā nepārsniedz 38 grādus. Tāpat iespējams novērot arī citus saaukstēšanās slimībām raksturīgus simptomus, piemēram, iesnas un galvassāpes.
Ja kakla sāpes izraisa bakteriālas izcelsmes infekcija, piemēram, streptokoks, tās ir izteikti stipras un intensīvas, sāpes var izstarot uz ausi, ķermeņa temperatūra bieži ir augstāka par 38 grādiem. Limfmezgli ir pietūkuši, bet uz kakla aizmugurējās sieniņas un mandelēm var parādīties bālgans strutu aplikums. Atšķirībā no virusālas infekcijas bakteriāls iekaisums parasti sākas strauji, un jau pirmajā saslimšanas dienā to pavada izteikti simptomi.
„Pieeja ārstēšanai abos gadījumos ir atšķirīga. Pie bakteriālas infekcijas ir nepieciešama ārsta konsultācija. Terapija visbiežāk būs kombinēta, proti, būs nepieciešams lietot ārsta izrakstītās antibiotikas kopā ar lokāli lietojamiem līdzekļiem simptomu atvieglošanai – kakla aerosoliem, sūkājamajām tabletēm, skalojamajiem līdzekļiem, kā arī preparātiem, kas palīdz mazināt sāpes un temperatūru, piemēram, paracetamola vai ibuprofēna tabletēm. Savukārt vīrusālas infekcijas gadījumā jālieto preparāti, kas atvieglo simptomus, un jāvelta pienācīgs laiks atpūtai – simptomi visbiežāk izzūd septiņu līdz desmit dienu laikā,” stāsta Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.
Līdzekļi kakla sāpju mazināšanai
Izvēloties līdzekli kakla sāpju remdēšanai, jāņem vērā akūto simptomu veids un intensitāte, kā arī dažādu preparātu atšķirīgais sastāvs un pielietojums. Ja kaklā ir kņudinoša, skrāpējoša sajūta, ja tas ir aizsmacis, bet nav izteiktas sāpju sajūtas, palīdzēs dabīgus augu ekstraktus saturoši kakla aerosoli uz eļļas vai ūdens bāzes. To sastāvā var būt kliņģerīšu, kumelīšu, Islandes ķērpja, ceļtekas, altejas un citu augu ekstrakti, C vitamīns, laktoferīns, cinks, jūras sālsūdens, kā arī dažādas dabīgas izcelsmes eļļas, piemēram, piparmētru, eikalipta, smiltsērkšķu, kliņģerīšu vai tējas koka eļļa. Aerosoli pārklāj kakla gļotādu, aizsargājot to no kairinājuma un mazinot nepatīkamos simptomus, bet C vitamīns, cinks un laktoferīns stiprinās imunitāti, tādējādi palīdzot organismam ātrāk un efektīvāk uzveikt infekciju.
Aizsmakums vai pārpūlētas balss saites nereti gadās profesiju pārstāvjiem, kuri daudz un bieži lasa lekcijas. Ieteicams pirms uzstāšanās sagatavot remdenu ūdeni, ko padzerties ik pa laikam. Pirms lekcijas nosūkāt kakla tableti ar gļotādu mitrinošu iedarbību (piemēram, tableti, kas satur Islandes ķērpi, hialuronskābi u.c. mitrinošas vielas).
Savukārt gadījumos, kad kakla sāpes ir izteiktas un ir apgrūtināta rīšana, noderēs aerosoli ar dezinficējošu vai pretiekaisuma darbību uz spirta vai ūdens bāzes. Tie satur propolisa ekstraktu vai heksetidīnu kam piemīt antibakteriāla iedarbība, vai pretiekaisuma līdzekļus – flurbiprofenu vai benzidamīna hidrohloridu. Tāpat simptomu mazināšanai noderēs arī sūkājamās tabletes un kakla skalojamie līdzekļi ar furagīnu, kas īpaši ieteicami tad, ja uz gļotādas izveidojies strutu aplikums, ko nepieciešams mehāniski noskalot.
“Lai gan visi simptomus mazinošie līdzekļi savā starpā ir kombinējami, ir svarīgi ievērot to lietošanas biežumu. Nav vajadzības iepūst aerosolu un uzreiz pēc tam sūkāt tableti vai skalot kaklu. Ieteicams izvēlēties kaut ko vienu, bet pēc divām līdz četrām stundām – atkarībā no tā, kas minēts lietošanas instrukcijā, – kādu citu veidu. Pretējā gadījumā var tikt pārmērīgi sakairināta kakla gļotāda, izjaukta mutes mikroflora un pat parādīties alerģija,” norāda Apotheka farmaceite Ivanda Krastiņa.
Kļūdas, ko nepieļaut, ārstējot sāpošu kaklu
#1 Nelieto karstu šķidrumu. Visiem zināms, ka kakla sāpju gadījumā nedrīkst dzert aukstu šķidrumu, taču jāņem vērā, ka arī karsti dzērieni kaklam nenāks par labu. Karsta tēja vai karsts sildošais dzēriens pastiprinās apsārtušās un jutīgās kakla gļotādas iekaisumu, pastiprinot sāpes, tāpēc būtu jādod priekšroka siltam vai remdenam dzērienam. Arī maltīte nedrīkst būt pārmērīgi karsta, kairinoša, pikanta vai graudaina – tai jābūt maigai un viegli norijamai.
#2 Nekombinē zāles. Lietojot kādu no kombinētajiem saaukstēšanās līdzekļiem, papildus nedrīkst lietot līdzekļus pret sāpēm un temperatūru, piemēram, paracetamolu vai ibuprofēnu, jo šīs vielas jau atrodamas pret saaukstēšanās preparātos. Kombinējot dažādus medikamentus, iespējama zāļu pārdozēšana.
#3 Ievēro piesardzību, skalojot kaklu. Pārmērīgi bieža kakla skalošana kairina gļotādu, pastiprinot sāpes un diskomfortu. Kaklu ieteicams skalot ne biežāk kā divas reizes dienā.
#4 Nesildi kaklu. Ja neesi drošs par saslimšanas diagnozi, kaklu nekādā gadījumā nevajadzētu sildīt – bakteriāla iekaisuma gadījumā siltumprocedūras var veicināt infekcijas attīstību.
#5 Neatliec vizīti pie ārsta. Ja papildus sāpēm kaklā novērojama ilgstoši paaugstināta temperatūra, ir pietūkuši limfmezgli vai, ārstējot kakla sāpes, pašsajūta neuzlabojas trīs līdz četrās dienās, vērsies pēc palīdzības pie ārsta.
