Koalīcija vēl spriedīs par iespējamajiem risinājumiem cenu sadārdzinājuma kompensēšanai, pirmdien pēc sadarbības sanāksmes žurnālistiem norādīja valdību veidojošo spēku pārstāvji.
Pagājušajā nedēļā koalīcijas sadarbības sanāksmē labklājības ministrs Gatis Eglītis (K) prezentēja partneriem plānu no nākamā gada paaugstināt minimālo algu līdz 640 vai 700 eiro. Pirmdien Eglītis norādīja, ka kopumā no kolēģiem par palielinājumu līdz 640 eiro nebija noraidoša attieksme, jo šajā gadā minimālā alga pacelta netika, tādēļ no 2023.gada solim būtu jābūt straujākam.
Labklājības ministrs skaidroja, ka tieši 640 izvēlēts, jo tas pašlaik atbilst 50% no vidējās algas valstīs – sistēmai, kas jau pastāv citās Eiropas Savienības (ES) valstīs un kas ir saistīta ar ES direktīvu par adekvātas minimālās algas noteikšanu.
“Mēs negribam palikt situācijā, ka mēs esam ar otru zemāko minimālo algu ES aiz Bulgārijas un arī strauji atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas, kur uz rokas, teiksim tā, šī atšķirība jau ir 150 eiro apmērā,” pauda Eglītis.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), komentējot jautājumu par iespēju palielināt minimālo algu, norādīja, ka šāds pasākums potenciāli varētu vēl vairāk kāpināt inflāciju. Viņš minēja, ka cenu sadārdzinājums pašlaik ir ne tikai Latvijas vai Eiropas, bet arī visas pasaules izaicinājums, tādēļ ir ļoti svarīgi saprast, kā uz šādā situācijā pareizi reaģēt.
Premjers atzīmēja, ka par potenciālajiem pasākumiem jau ir runāts Nacionālā trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē, tomēr diskusijas ir jāturpina – gan ar sociālajiem partneriem, gan ar nozaru, tostarp banku ekspertiem.
Kariņš norādīja, ka no vienas puses ir skaidrs, ka būtu jāvirzās uz priekšu ar mērķētiem pabalstiem tām iedzīvotāju grupām, kurām cenu pieaugums rada vislielākās grūtības, reizē ir izprotami arī argumenti, kas paredz celt minimālo algu.
“Šis ir ļoti nopietns jautājums. Es domāju, ka tam nav vienkārša risinājuma, jo katram risinājumam ir savas blaknes, bet mums ir kopā kā politiķiem ar sociālajiem partneriem un ar ekspertiem jāizanalizē, jāizrunā un jāmeklē ceļš, kas vēlams būtu visiem kopīgs,” sacīja Kariņš.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) norādīja, ka jau tuvākajā laikā ir jāatrod risinājums, kā palīdzēt mazāk turīgajām sabiedrības grupām, jo ir paredzams, ka jau pašlaik novērojamais cenu kāpums turpināsies. Runājot par risinājumu konkrēti celt minimālo algu no nākamā gada, zemkopības ministrs atzīmēja, ka piekrīt premjera sacītajam, ka minimālās algas celšana varētu strādāt kā dzinulis inflācijas veicināšanai.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) sacīja, ka šobrīd ir jādomā par kompleksu risinājumu, kā būtu iespējams palīdzēt iedzīvotājiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem, lai nodrošinātu savas ikdienas nepieciešamības.
Plešs pauda, ka, viņa pārstāvētās apvienības “Attīstībai/Par!” ieskatā ir jāveido kopēja atbalstu sistēma, kas ir daudz mērķētāka, un tas varētu izpausties kā minimālās algas celšana, neapliekamā minimuma celšana, kā arī citi risinājumi, tostarp pensiju indeksācija jau no 1.jūlija.
Eglītis gan norādīja, ka par šādu risinājumu – indeksāciju no 1.jūlija – vienošanās koalīcijā nebija. Politiķis skaidroja, ka pensijas indeksācija mēnesī izmaksā papildus 26 miljonus eiro, tāpēc piemēram, ja indeksāciju tiktu veikta nevis no 1.septembra, bet no 1.jūlija, tas nozīmētu papildu 52 miljonu eiro izmaksas valsts budžetam.
Politiķis pavēstīja, ka atbilstoši jau iepriekš koalīcijā lemtajam Labklājības ministrija gatavo grozījumus likumā “Par pensijām” par pensiju indeksāciju 1.septembrī.
Vaicāts, vai septembris nav par vēlu pensiju indeksācijai, labklājības ministrs uzsvēra, ka 1.jūlijā stājas spēkā neapliekamā minimuma pieaugums no 300 līdz 500 eiro. Tas palīdzēšot mazo pensiju un mazo algu saņēmējiem, uzskata politiķis.
Arī Kariņš norādīja, ka panākta vienošanās par pensiju indeksāciju no 1.septembra, kas ir agrāk, nekā līdz šim noteiktais 1.oktobris. Kariņš arī atkārtoti uzsvēra, ka jāvirzās uz mērķētiem pabalstiem tiem cilvēkiem, kuriem atbalsts visvairāk ir nepieciešams. Šajā jautājumā vēl esot jāturpina strādāt.
Zemkopības ministrs, komentējot jautājumu par iespēju agrāk veikt pensiju indeksāciju, norādīja, ka tā noteikti būtu nepieciešama, un, ja resursi atļauj, – pēc iespējas agrāk. Vienlaikus viņš aicināja preses konferences dalībniekus šo jautājumu vērtēt plašāk, pieļaujot, ka nepieciešama atbalsta sniegšanas sistēmas maiņa, ņemot vērā, ka pašreizējā situācija ir neprognozējama un ļoti neordināra.
