Ja nu reiz ir kāds vitamīns, par kura lietošanas nepieciešamību ārsti ir vienisprātis, tad tas ir D vitamīns. Pirms došanās uz aptieku ir vērts par to noskaidrot svarīgāko.
D vitamīna iedarbības laiks ir pētīts dažādos aspektos, gan plašos apskatos, gan šaurāk mērķētās jomās. Jau 2007. gadā ir publicēts pētījums, kurā minēts, ka cilvēkiem, kuri lietoja pašus vienkāršākos D vitamīna uztura bagātinātājus bija par 7% mazāka priekšlaicīgas nāves varbūtība nekā tiem, kuri tādus nelietoja. Gadu vēlāk plašā pētījumā uzrādījās korelācija – sievietēm ar zemu D vitamīna līmeni biežāk fiksēts krūts vēzis. Iepretim datiem, kas skaidri liecina, ka daudziem vīriešiem, sievietēm un arī bērniem šī svarīgā vitamīna līmenis asinīs ir nepietiekams, ka daudzi no mums šo trūkumu nefiksē un tātad arī neuzņem tik vajadzīgo D vitamīnu, kopējā situācija nešķiet iepriecinoša.
„Priecājos, ja cilvēki apzinās D vitamīna nepieciešamību! Ir klienti, kuri nāk uz aptieku jau ar ārsta recepti,” stāsta „Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs. „Taču tikpat bieži cilvēki aptiekā iegriežas bez receptes un nereti arī bez laboratorisko izmeklējumu rezultātiem. Tad farmaceita konsultācijai D vitamīna izvelē ir īpaša nozīme.”
Farmaceits uzskaita būtiskākos jautājumus un atbildes, aicinot būt zinošiem gan par savu veselību, gan svarīgākajiem medikamentiem un to nozīmi veselības uzturēšanā.
Kāpēc ir nepieciešams D vitamīns?
D vitamīns palīdz uzsūkties kalcijam, veicina kaulu veidošanos un atjaunošanos. Nepietiekams D vitamīna daudzums organismā ir iemesls „mīkstiem” kauliem bērniem (rahīts) un trausliem, deformētiem kauliem pieaugušajiem (osteomalācija).
D vitamīns palīdz regulēt imūnsistēmu un neiromuskulāro sistēmu, kā arī tam ir liela nozīme cilvēka šūnu dzīves ciklā, turklāt šis vitamīns ir nepieciešams arī citām svarīgām ķermeņa funkcijām.
“Ir virkne pētījumu, kas uzrāda D vitamīna deficīta saistību ar krūts, resnās zarnas un prostatas vēzi, sirds slimībām, depresiju, svara pieaugumu un citām slimībām. Tomēr, lai gan cilvēkiem ar augstāku D vitamīna līmeni ir mazāks saslimšanas risks, nav nepārprotamu pierādījumu, ka D vitamīna trūkums izraisa slimības vai, ka D vitamīna uztura bagātinātāji var samazināt risku saslimt.”
Kā uzņemt pietiekami daudz D vitamīna?
Trīsdesmit minūšu ilga atrašanās saulē ar atklātu seju, kājām vai muguru (bez sauļošanās līdzekļa) vismaz divas reizes nedēļā nodrošina pietiekami daudz D vitamīna. Taču tik liela tieša saules staru iedarbība pakļauj potenciāli bīstamajam ādas vēzi izraisošajam UV starojumam. “Tā kā nedzīvojam ne dienvidos, ne dienvidrietumos, ziemā nesaņemam tik daudz saules gaismas, lai organisms spētu saražot pietiekami daudz D vitamīna. Tāpēc visefektīvāk ir uzņemt D vitamīnu ar pārtiku un uztura bagātinātājiem,” atzīst farmaceits.
Kā analīzes parāda, ka organismā trūkst D vitamīna?
Asins analīzes var parādīt D vitamīna līmeni organismā. Taču jāņem vērā, ka ir svarīga rezultātu interpretācija. Lielākā daļa ekspertu piekrīt, ka ikvienam, kam D vitamīna līmenis ir mazāks par 15 ng/ml vai 37,5 nmol/L (atkarībā no laboratorijas noteiktajām robežvērtībām), ir nepieciešams papildus lietot D vitamīnu. Tiek uzskatīts, ka ideālais līmenis ir no 40 ng/ml līdz 70 ng/ml.
Kāds D vitamīns ir vislabākais?
Ieteicamākā D vitamīna forma ir D3 vitamīns jeb holekalciferols. Šī ir tāda D vitamīna forma, kādu cilvēka organisms ražo saules gaismas iedarbībā.
“D vitamīna recepšu medikamentos tiek izmantotas dažādas D vitamīna formas. Ja jums ir recepte kādam konkrētam D vitamīnam, nav vēlams lietot citu, nekonsultējoties ar savu ārstu,” skaidro Vadims Brižaņs.
Kādi pārtikas produkti satur D vitamīnu?
D vitamīnu satur salīdzinoši maz pārtikas produktu, ja vien tas papildus nav pievienots ražošanas procesā. Organisms D vitamīnu galvenokārt sintezē caur ādu (no saules gaismas), nevis ēdot. “Taču nav svarīgi, kādā veidā iegūt nepieciešamo D vitamīna devu, ja vien var novērst D vitamīna deficītu un tā līmenis organismā kļūst pietiekams. Jāņem vērā, ka lielākā daļa dzīves paiet telpās – saule mūs nesasniedz tā, kā būtu nepieciešams.”
Tomēr ir daži D vitamīna superprodukti, piemēram, lasis un skumbrija (īpaši, ja nozvejoti savvaļā). Citi D vitamīna pārtikas avoti ir:
- mencu aknu eļļa (brīdinājums: mencu aknu eļļa ir bagāta ar A vitamīnu; pārāk daudz – var kaitēt veselībai);
- tuncis (konservēts savā sulā);
- sardīnes (konservētas eļļā);
- ar D vitamīnu bagātināts piens vai jogurts, neatkarīgi no tā, vai tas ir pilnpiens, beztauku vai ar samazinātu tauku saturu;
- liellopa vai teļa aknas;
- olu dzeltenums;
- siers.
Cik daudz D vitamīna nepieciešams?
Pieņemot, ka ar saules palīdzību cilvēks D vitamīnu saņem samērā maz, taču ar uzturu uzņem pietiekamu kalcija daudzumu, ir noteiktas ieteicamās D vitamīna normas, ko iegūt ar uzturu vai uztura bagātinātājiem (ņemot vērā, ka noteiktā maksimālā robeža nav ieteicamā, taču tāda, ko uzskata par augstāko drošo dienas devu):
- zīdaiņi vecumā no 0 līdz 6 mēnešiem: 400 SV/dienā –1000 SV/dienā;
- zīdaiņi vecumā no 6 līdz 12 mēnešiem: 400 SV/dienā – 1500 SV/dienā;
- vecums 1-3 gadi: 600 SV/dienā – 2500 SV/dienā;
- vecums 4-8 gadi: 600 SV/dienā – 3000 SV/dienā;
- vecums 9-70: 600 SV/dienā – 4000 SV/dienā;
- vecums 71+ gadi: 800 SV/dienā – 4000 SV/dienā.
“Ir pierādījumi, ka cilvēkiem ar palielinātu ķermeņa svaru ir nepieciešams vairāk D vitamīna nekā slaidiem cilvēkiem.Par noteiktajām dienas devām eksperti joprojām diskutē, tāpēc, ja apsverat lietot vairāk D vitamīna, vispirms noteikti jākonsultējas ar savu ārstu vai farmaceitu,” aicina Vadims Brižaņs.
Vai D vitamīnu var uzņemt pārāk daudz?
Kas par daudz tas par skādi – labi zināma patiesība, kas attiecināma arī uz D vitamīnu. Pārāk daudz D vitamīna var „uzkrāt” pārāk augstu kalcija līmeni asinīs, izraisot sliktu dūšu, aizcietējumus, apjukumu, sirds ritma traucējumus un pat nierakmeņus.
“Tomēr labā ziņa ir tāda, ka gandrīz neiespējami uzņemt pārāk daudz D vitamīna ar uzturu vai, uzturoties saulē (ja vien nelietojat pārmērīgā daudzumā mencu aknu eļļu). Tāpēc uzmanība un devas ir aktuālas vienīgi tad, ja lietojat medikamentus. Par šo tēmu noteikti arī vērts aprunāties ar savu farmaceitu, jo nav pārliecinošu pierādījumu, ka paaugstināts D vitamīna līmenis radītu lielāku labumu veselībai. Tātad – nav gluži tā, ka vairāk vienmēr ir labāk. Labi ir uzņemt vitamīnu pareizi, proti, ievērojot devas!”
Kā D vitamīns mijiedarbojas ar citām zālēm?
Farmaceits norāda: “D vitamīna uzsūkšanos var kavēt vairāki medikamenti, piemēram, daži steroīdi, ķermeņa masas kontroles līdzekļi, holesterīna līmeni pazeminoši medikamenti, medikamenti pret krampjiem, tuberkulozes ārstēšanā izmantotie preparāti.
Savukārt holesterīna līmeni pazeminošie statīnu medikamenti un tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi tieši paaugstina D vitamīna uzsūkšanos organismā. Tas noteikti jāņem vērā!”
