Jūlijā būs pagājis gads kopš Latvijas Galvassāpju pacientu biedrība portālā “Manabalss.lv” savāca 10 000 iedzīvotāju parakstus iniciatīvai par migrēnas medikamentu iekļaušanai kompensējamo medikamentu sarakstā. Plānojot 2023. gada Veselības aprūpes budžetu, biedrības pārstāvji, kā arī vadošie Latvijas neirologi, šomēnes tikušies ar Veselības ministriju, Nacionālo veselības dienestu un Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, apspriežot pagājušā gada nogalē sniegto solījumu par medikamentu kompensēšanu.
Migrēna ir izplatītākā galvas smadzeņu slimība pasaulē, ar kuru visbiežāk slimo cilvēki darbspējīgā vecumā. Latvijā tā skar teju desmito daļu jeb 11,4% no iedzīvotājiem. Diskusija par migrēnas medikamentu finansēšu notiek jau gadiem ilgi, taču tūkstošiem pacientu ik mēnesi joprojām tērē līdz pat vairākiem simtiem eiro medikamentu iegādei. Nesen notikušās tikšanās laikā veselības nozares pārstāvji – neiroloģes Prof. Ināra Logina, Dr. Aija Freimane, Dr. Līga Mekša un Dr. Linda Zvaune – mudināja Veselības ministriju, Nacionālo veselības dienestu un Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju virzīties uz priekšu ar medikamentu kompensācijas lēmumu un palīdzēt pacientiem atgūt viņu veselību.
Patreiz migrēnas diagnozes iekļaušana Kompensējamo diagnožu sarakstā ietverta Veselības Ministrijas prioritārajos pasākumos un ir veikti migrēnas diagnozes ārstēšanai nepieciešamo medikamentu izmaksu potenciālie aprēķini.
Lielākā daļa no migrēnas pacientu ir darbspējīgā vecumā un lēkmes burtiski ietekmē viņu darba un dzīves kvalitāti. Migrēnu pavada ne tikai neciešamas galvassāpes, bet bieži vien arī vemšana, nespēja paciest skaņu, gaismu, aromātus. Lēkme var ilgt vairākas stundas vai pat dienas un tās laikā cilvēks ir paralizēts, nespējot parūpēties par sevi vai saviem tuviniekiem. Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības veiktā aptauja liecina, ka 40% no migrēnas pacientiem vismaz 1–6 dienas pēdējā mēneša laikā migrēnas dēļ nav varējuši ierasties darbā. No tā cieš ne tikai pacienta ienākumi, bet slimības pabalstu dēļ – arī darba devēja un valsts budžets. Daudzi pacienti slēpj savu diagnozi no darba devēja. Iemesls šādam lēmumam ir bailes zaudēt darbu un ierobežotas karjeras izaugsmes iespējas.
“Salīdzinot ar kaimiņu valstīm Lietuvu un Igauniju, Latvijā migrēnas medikamenti ir visdārgākie un esam vienīgā no Baltijas valstīm, kur šīs zāles netiek kompensētas. Bieži vien Latvijas iedzīvotāji brauc uz citām valstīm iegādāties medikamentus ilgākam laika periodam, jo mūsu valstī tos nevar atļauties. Tāpat dārgo migrēnas medikamentu dēļ, pacienti lieto bezrecepšu pretsāpju līdzekļus, kas nesniedz vēlamo atvieglojumu un bojā kopējo veselību. Vai mēdz migrēnas medikamentu tabletes dalīt uz pusēm, cenošoties atvieglot savas ciešanas, bet nesaņemot pietiekamu medicīnisko palīdzību. Šāda medikamentu nepieejamība rada konstantu bezspēka sajūtu un depresiju. Lai gan paši medikamenti ir pamatīgs robs pacienta maciņam, papildus nāk izdevumi par ārsta apmeklējumiem, transporta izmaksas, lai nokļūtu pie ārsta vai uz aptieku u.c.,” skaidro Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības vadītāja Līga Alberliņa.
Tikšanās laikā veselības aprūpes speciālisti atzīmēja, ka migrēna skar ne tika darba un ģimenes dzīvi, bet arī mentālo veselību. To bieži pavada trauksme, depresija un bailes no lēkmju atkārtošanās. 83% no pacientiem, kas piedalījušies Latvijas galvassāpju pacientu biedrības aptaujā atzīst, ka viņiem ir miega traucējumi, kas var būt par pamatu trauksmes, izdegšanas sindroma un depresijas attīstībai.
