Noderīgi ieteikumi autovadītājiem, lai brauciens caur peļķi neizmaksātu simtiem eiro. Šogad Latviju nav saudzējusi ne tikai krusa – arī spēcīgās lietusgāzes ir darījušas savu. Apdrošināšanas sabiedrībā BALTA (PZU grupa) pieteikto atlīdzību apjoms par zaudējumiem, kas radušies, automašīnām iebraucot dziļās peļķēs, šī gada pirmajos deviņos mēnešos salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērn ir pieaudzis 2,5 reizes. Apdrošinātājs atgādina – tuvojoties peļķei, autovadītājs redz ūdens virsmu, nevis bedri zem tās, un pastāv liela iespēja sabojāt automašīnas ritošo daļu, kā arī iedzīvoties citās likstās.
Šovasar dabas stihijas nodarījušas ievērojamus postījumus dārziem, sējumiem, ēkām un automašīnām. Tuvojoties rudenim, sliktu laikapstākļu radīto izaicinājumu skaits, visticamāk, tikai pieaugs. Gribam to vai nē, bet līdz ar rudens iestāšanos braukšanas apstākļus būtiski pasliktina ne vien lielais nokrišņu daudzums, bet arī pieaugošais tumšo stundu īpatsvars. Šādā laikā autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, jo pēc pamatīgām lietavām uz ceļiem veidojas peļķes, kas var radīt gaužām mānīgu priekšstatu par šķērsojamā ceļa segumu.
“Lai kā mums gribētos ideālus ceļus, diemžēl ne visi ceļu posmi ir atjaunoti. Un tieši mitrajā laikā tajos rodas bedres, jo ūdens iekļūst ceļu sedzošā asfalta bojājumos un izskalo ceļa segumu. Vadītājam ir grūti novērtēt, vai zem ūdens virsmas ir bedre un cik dziļa tā ir. Dažreiz peļķes ir tik dziļas, ka, iebraucot tajās, ūdens iekļūst vietās, kur ražotājs nav paredzējis aizsardzību, jo automašīnu nav paredzēts ekspluatēt tik dziļā ūdenī. Biežākās problēmas ir ūdens iekļūšana elektriskajos vadības blokos un tā saucamais hidrotrieciens jeb situācija, kad iekšdedzes dzinējs gaisa vietā iesūc ūdeni, kas neatgriezeniski sabojā dzinēju,” skaidro BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks. Viņš piebilst – jāatceras, ka viena lieta ir novērtēt peļķes dziļumu, bet vēl pavisam cita – novērtēt īslaicīgas ūdens līmeņa svārstības, kuras rodas, piemēram, no pretī braucoša auto, kas arī stumj pa priekšu ūdens masu.
Turklāt pilnīgi pietiek ar dažiem centimetriem ūdens, lai sāktos akvaplanēšana – situācija, kad auto svars nespēj izspiest visu starp riepu un ceļa segumu esošo ūdeni, tādējādi auto saķere ar ceļu samazinās vairākas reizes. Platas riepas, neliels protektora dziļums un ātrums ir lietas, kas tieši veicina akvaplanēšanu.
Laikā, kad brauktuve ir slapja, īpaša uzmanība jāpievērš gājējiem – ne tikai tāpēc, lai viņus neapšļakstītu, bet arī tāpēc, ka peļķes traucē arī viņiem, un gājēji var negaidīti manīt kustības virzienu, lai apietu peļķes savā ceļā.
BALTA iesaka, kā rīkoties, lai samazinātu risku iekļūt negadījumā peļķu dēļ.
- Rūpējies par auto riepām. Ja vasarā ir nobraukti daudzi kilometri, iespējams, ir īstais laiks izmantot sezonas beigu atlaides un uzlikt jaunas riepas nodilušo vietā.
- Pārbaudi logu tīrītāju slotiņas. Vasaras karstajā saulē tās var būt bojātas un vairs nepildīt savu uzdevumu, kā nākas.
- Izvēlies atbilstošu braukšanas ātrumu. Samazini ātrumu pirms peļķēm! Tas palīdzēs izvairīties gan no auto sabojāšanas, gan no nevajadzīgas gājēju apšļakstīšanas.
- Ja tavas zināšanas par auto uzbūvi to ļauj, noskaidro, kur tavai automašīnai ir gaisa iesūkšanas atvere. Pārsvarā tā tiek novietota pēc iespējas augstāk motortelpā, bet atsevišķiem modeļiem tā ir paslēpta aiz aizsargstieņa jeb, citiem vārdiem sakot, ievērojami zemāk. Šādiem auto nevajadzētu braukt peļķēs, kas dziļākas par 15–20 centimetriem.
