Popkultūra gadu desmitiem ir veidojusi sabiedrības priekšstatus par militāro ikdienu un armiju, sākot no propagandas filmām līdz mūsdienu blokbasteriem – arī šodien, pieaugot kara draudiem pasaulē, skatītāju interese par kara atspoguļojumu kino palielinās, vēsta kanāls “National Geographic”.
Kad 1986. gadā iznāca pirmā “Labākais šāvējs” jeb “Top Gun” filma, tā “uzspridzināja” kino pasauli. Toms Krūzs ieguva pasaules slavu, “Ray-Ban” saulesbrilles tika izpirktas no veikalu plauktiem, bet Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Jūras kara flotē rekrutēto skaits pieauga par vairākiem tūkstošiem.
Dienests jūras spēkos kinodarbā tika atainots kā piedzīvojums ar neatvairāmu šarmu, kas tā vien mudināja jauniešus steigšus doties uz rekrutēšanas punktiem, lai kļūtu par nākamajiem Maverikiem. Taču cik no filmā redzētā atbilst patiesībai?
Apmācību programma – īsta
ASV Jūras spēkos patiešām pastāv trieciena iznīcinātāju taktikas instruktoru programma. Tā pazīstama ar nosaukumu “Top Gun” un tika izveidota jau 1969. gadā, reaģējot uz lielajiem gaisa transporta zaudējumiem Vjetnamas karā.
Žurnālists Deivids Džonsons jau 2000. gadu sākumā izpētīja, ka Pentagons aktīvi atbalstījis filmas “Top Gun” – kā arī citu Holivudas kinodarbu – tapšanu, nodrošinot militāros resursus, piemēram, lidmašīnas, un piekļuvi bāzēm, apmaiņā pret iespēju saskaņot scenāriju un iekļaut tajā sev vēlamos vēstījumus. Rezultātā filma “Top Gun” palīdzēja atjaunot ASV Jūras spēku tēlu pēc Vjetnamas kara, atspoguļojot militāro dienestu kā varonīgu un iedvesmojošu un veicinot rekrutēšanu.
Jāņem vērā arī, ka, atšķirībā no filmas, reālā “Top Gun” programma nav sacensība par “labākā pilota” titulu. Tā ir akadēmiska un tehniska apmācība, kurā studenti analizē taktiku, simulē kaujas un mācās kļūt par instruktoriem, kuri, atgriežoties savās vienībās, nodod zināšanas tālāk. “Top Gun” ir elitāra skola ar mērķi sagatavot pedagogus, nevis radīt vienu varoni, kā to parasti dara Holivudā.
Ikdiena un sievietes
Filma rada iespaidu, ka dzīve gaisa flotē ir nepārtraukts piedzīvojums – motocikli, saulrieti un ballītes pie pludmales, spēlējot volejbolu jautrā draugu kompānijā…
Taču realitāte ir citāda. Militārā pilota ikdiena ir intensīva fizisko treniņu, sarežģītu uzdevumu un nepārtrauktas mācīšanās kombinācija. Ikdienas rutīnā ietilpst arī rūpīgas pirmslidojuma un pēclidojuma pārbaudes, simulatoru nodarbības, ieroču treniņi un administratīvie pienākumi, kas prasa nemitīgu fizisku un garīgu gatavību.
Tāpat arī sociālā dzīve ir ļoti ierobežota. Lai gan filmā redzamās romantiskās līnijas un draudzības ainas piešķir sižetam cilvēcisku dimensiju, reālajā dienestā attiecības ar civiliedzīvotājiem ir sarežģītas, bet draudzība starp jūrniekiem biežāk balstās uz kopīgu darbu un atbildību, nevis izklaidēm pludmalē.
Svarīgi pieminēt, ka sākotnēji sievietes nemaz nedrīkstēja kļūt par gaisa spēku pilotēm. Kad tika veidota filma “Top Gun”, sievietes jau varēta strādāt šajā amatā, taču viņām bija liegts piedalīties kaujās – to atļāva vien 1993. gadā. Tātad – šajā aspektā uz ekrāna redzamais atbilst realitātei. Proti, 1986. gada filmā sievietes nav attēlotas pilotu lomās, taču vēlāk, 2022. gadā, tapušajā “Top Gun: Maverick” leitnantes Natašas Treisas lomā iejutusies Monika Barbaro.
Tomēr arī pirmajā “Top Gun” filmā bez sievietes tēla neiztika. Nozīmīga ir Šarlotes “Čārlijas” Blekvudas loma, kurā iejutusies Kellija Makgilisa. Viņa attēlota kā civilā astrofiziķe un instruktore. Lai gan sižetā nav konkrēti norādīts viņas akadēmiskais grāds, zināms, ka Blekvuda ir augsti izglītota un kompetenta speciāliste. Čārlijas prototips reālajā dzīvē bijusi Kristīne Foksa – analītiķe ar spēcīgām zināšanām jūras taktikā, viņa izstrādāja kaujas stratēģijas ASV Jūras kara flotei Miramaras bāzē, kur atradās reālā “Top Gun” skola.
Čārlijas tēls filmā uzsver viņas neatkarību un autoritāti – kā civilā instruktore viņa ieņem cienījamu vietu militārpersonu vidū. Savukārt viņas intelekts un spēja izstrādāt taktiskos risinājumus padara Čārliju par nozīmīgu un līdzvērtīgu dalībnieku arī militārajās operācijās, salaužot priekšstatu par sievieti tikai kā romantisku varoni.
Kaujas un tehnoloģijas
Filmā vislielāko skatītāju sajūsmu raisa ikoniskās gaisa cīņu ainas, kurās piloti sastopas aci pret aci. Tomēr jau 1980. gados gaisa kaujas reālajā dzīvē lielākoties notika, izmantojot, piemēram, ballistiskās un spārnotās raķetes. Tuvcīņas jeb “dogfight” bija daudz retākas nekā Holivuda tās attēlo.
Turklāt kaujas iznākumu biežāk nosaka tehnoloģiskā pārākuma faktori un komandas darbs, nevis individuāla drosme. Filmas dinamiskās ainas vairāk kalpo kā vizuāls piedzīvojums, kas skatītājiem ļauj izjust adrenalīnu, taču tās maz atspoguļo īstenību.
Hierarhija ir nelokāma
Filmas galvenais varonis Maveriks bieži ignorē pavēles un riskē, paļaujoties uz savu drosmi un instinktu. Tas padara viņu par harizmātisku un iemīļotu varoni skatītāju acīs, bet reālajā militārajā vidē šādu rīcību, visticamāk, nepieļautu. Jūras kara flotē hierarhija un komandas darbs ir stingri noteikti, tāpēc par nepakļaušanos, kas var apdraudēt misiju vai biedrus, piloti tiek bargi sodīti.
Šis kontrasts spilgti parāda, kā Holivuda izmanto militāro vidi, lai radītu dramatisku stāstu, kurā indivīda varonība ir augstāka par kolektīvajiem noteikumiem. Realitātē jebkurš pilots ir daļa no daudz lielākas sistēmas, kurā lēmumus pieņem komandieri un panākumus nodrošina vienotība, nevis impulsīva drosme.
Ko darīt, kad Holivuda pieviļ?
Filma “Top Gun” aizvien tiek izmantota kā piemērs tam, kā popkultūra var mainīt sabiedrības uztveri par militāro dienestu. Ja 1986. gadā filmas pirmā daļa lika jauniešiem sapņot par debesīm, tad tās 2022. gadā tapusī otrā daļa parādīja – šis sapnis ir dzīvs, taču realitātē tas nozīmē daudz vairāk darba, disciplīnas un upuru.
Nereti tieši dokumentālie raidījumi un realitātes šovi sniedz ticamāku ieskatu militārajā ikdienā, tostarp Jūras spēku un jauno pilotu apmācībā. Viens no tādiem ir “National Geographic” dokumentālais seriāls “Labākie šāvēji: nākamā paaudze” jeb “Top Guns: The Next Generation”, kas ļauj skatītājiem kļūt par daļu no ASV Jūras spēku un Jūras kājinieku studentu klases.
Topošie piloti stājas pretī pēdējai – visnežēlīgākajai – elitāro triecienlidmašīnu apmācību fāzei. Turklāt raidījums sniedz unikālu iespēju ielūkoties vēl dziļāk, parādot atklātus mirkļus ar ģimeni un draugiem, kā arī skaidrojot jauno censoņu motivāciju. “Labākie šāvēji: nākamā paaudze” pirmizrāde kanālā “National Geographic” jau otrdien, 16. septembrī, pulksten 21.00, bet jaunās sērijas uz ekrāniem pa vienai nonāks katru otrdienu, pulksten 21.00, līdz pat 21. oktobrim.
