Vai redzes zudums ietekmē ekonomiku?
Veselība – ne tikai izmaksu pozīcija
Ekonomisti un veselības politikas eksperti uzsver, ka veselību nedrīkst skatīt tikai kā budžeta rindu ar izmaksām. Tā ir sabiedrības ilgtspējas pamats, kas nosaka darba spēju, sociālo iekļaušanu un arī valsts produktivitāti.
Demogrāfija un nākotnes slogs
Latvijas sabiedrība noveco, un tas nozīmē, ka redzes problēmas, kas bieži saistītas ar vecumu un hroniskām slimībām, kļūs arvien izplatītākas. Profilakse un agrīna ārstēšana var nozīmēt milzu ietaupījumus nākotnē.
Tiešā un netiešā ietekme uz ekonomiku
Redzes traucējumi samazina cilvēka spēju strādāt un pelnīt. Bet tiem ir arī netieša ietekme – ģimenes locekļu darba stundas, kas tiek pavadītas pie ārstiem, izmaksas par transportu, asistenta pakalpojumiem, pielāgotu mājokli. Šīs izmaksas reti tiek ierēķinātas oficiālajās statistikās, bet sabiedrība tās nes uz saviem pleciem.
Sociālā rehabilitācija kā ieguldījums
Ne vienmēr redzes zaudējums nozīmē pilnīgu atkarību no sistēmas. Latvijas Neredzīgo biedrība norāda, ka sociālā rehabilitācija un darba tirgus pielāgošana var palīdzēt cilvēkiem ar redzes invaliditāti atgūt neatkarību un dot ieguldījumu ekonomikā.
Ko darīt valstij?
Eksperti aicina:
skatīties uz veselības aprūpi ne tikai kā izdevumiem, bet kā ieguldījumu sabiedrības produktivitātē.
vairāk ieguldīt profilaksē (redzes pārbaudes, acu slimību savlaicīga diagnostika);
attīstīt reģionā pieejamus pakalpojumus, lai mazinātu “slēptās izmaksas”;
stiprināt rehabilitācijas programmas, kas palīdz atgriezties darba tirgū;
