Ilgu laiku Latvijā seksuāla uzmākšanās bija tēma, kas juridiski atradās “pelēkajā zonā”. Sabiedrībā par to runāja, cietušie stāstīja savus pieredzes stāstus, taču tiesībsargājošās iestādes bieži vien atbildēja – “mums nav pamata ierosināt lietu”. Situācija mainījās tikai pēc tam, kad Latvija 2024. gadā ratificēja Stambulas konvenciju, kas prasa valstīm skaidri definēt un sodīt seksuālu uzmākšanos.
- gada 1. decembrī stājās spēkā Administratīvās atbildības likuma 11.2 pants, kas paredz naudas sodu līdz 700 eiro par seksuāla rakstura uzvedību, kas aizskar otras personas cieņu un ir nevēlama.
Ko likums saprot ar seksuālu uzmākšanos?
Likuma norma aptver gan fiziskas, gan verbālas, gan rakstveida darbības:
- nevēlami pieskārieni, glāsti vai citas seksuāla rakstura darbības;
- neatlaidīgi komentāri vai piezīmes ar seksuālu saturu;
- nevēlamu fotogrāfiju, video vai ziņu sūtīšana;
- privātas vai intīmas informācijas publiskošana bez personas piekrišanas.
Galvenais kritērijs ir nevēlamība – ja persona skaidri norāda, ka šāda rīcība nav pieņemama, bet tā turpinās, tiek uzskatīts, ka notikusi uzmākšanās.
Pirmie rezultāti: 40 lietu pusgada laikā
Pusgada laikā pēc likuma spēkā stāšanās policija Latvijā jau reģistrējusi vairāk nekā 40 gadījumu.
Piemēri no prakses:
- kāds vīrietis neatlaidīgi sūtīja nepiedienīgas īsziņas un fotoattēlus kolēģei, par spīti viņas vairākkārtējiem brīdinājumiem;
- citā gadījumā uzmākšanās notika ģimenes ietvaros – bijušais partneris regulāri rakstīja aizvainojošas seksuāla rakstura ziņas;
- kāds cietušais vērsās policijā pēc tam, kad viņa privātas fotogrāfijas tika publiskotas bez piekrišanas.
Sodi svārstās no 10 līdz 400 eiro, bet likums paredz robežu līdz 700 eiro atkarībā no pārkāpuma smaguma un atkārtotības.
Vai likums aizsargā pietiekami?
Eksperti atzīst, ka šis ir nozīmīgs solis, jo beidzot ir skaidrs juridisks instruments, kā rīkoties cietušajiem. Tomēr pastāv vairāki izaicinājumi:
- Subjektivitāte – robeža starp “nevainīgu joku” un aizskarošu uzvedību var būt dažāda atkarībā no situācijas.
- Pierādīšana – cietušajam bieži ir grūti pierādīt, ka uzvedība bijusi nevēlama, īpaši, ja tā notikusi bez lieciniekiem.
- Sabiedrības attieksme – joprojām izplatīts ir uzskats, ka “tas taču tikai joks” vai “nevajag uztvert tik nopietni”.
Policija uzsver: likums nedrīkst tikt izmantots “personīgo rēķinu kārtošanai”. Ja cilvēks pats iepriekš pieņēmis flirtu vai komunikāciju, bet vēlāk to izmanto kā atriebības instrumentu, var rasties strīdi par ļaunprātīgu panta piemērošanu.
Seksuālā uzmākšanās un citas normas
11.2 pants nav vienīgais instruments. Atkarībā no situācijas var tikt piemērotas arī citas normas:
- Krimināllikums – ja uzvedība pāraug seksuālā vardarbībā vai izvarošanā;
- Vajāšanas pants – ja persona sistemātiski seko, raksta vai apdraud;
- Administratīvais sods par agresīvu uzvedību – ja uzmākšanās ir saistīta ar rupjībām vai draudiem.
Tas nozīmē, ka seksuālā uzmākšanās vairs netiek uztverta kā “mazs pārkāpums”, bet var pāraugt arī kriminālatbildībā.
Praktiskais ceļvedis: ko darīt, ja saskaries ar seksuālu uzmākšanos?
- Skaidri pasaki “nē” – paziņo, ka šāda rīcība ir nevēlama. Tas vēlāk palīdz pierādīt, ka uzvedība turpinājās, neskatoties uz aizliegumu.
- Saglabā pierādījumus – ziņas, e-pastus, fotoattēlus, ekrānšāviņus. Tie ir svarīgi policijas darbā.
- Meklē atbalstu – uzticies draugiem, ģimenei vai speciālistiem, lai mazinātu emocionālo slodzi.
- Ziņo policijai – zvani 110 vai raksti iesniegumu. Atgādini par 11.2 pantu.
- Izmanto palīdzības līnijas – cietušajiem pieejams tālrunis 116006 un vietne www.cietusajiem.lv.
Secinājums
Seksuālās uzmākšanās sodāmība Latvijā ir nozīmīgs solis pretī drošākai un cieņpilnākai sabiedrībai. Lai gan izaicinājumi paliek – pierādīšanas grūtības, sabiedrības stereotipi un likuma subjektivitāte –, fakts, ka jau pirmajos mēnešos reģistrēti desmitiem gadījumu, apliecina: šis regulējums bija nepieciešams.
Svarīgākais ir atcerēties, ka nevēlama seksuāla uzmanība nav jāsamierinās – tā ir sodāma, un cietušajiem ir pieejama gan juridiska, gan emocionāla palīdzība.
