Pirmdienas sauc par nedēļas grūtākajām dienām – vieni tāpēc, ka grūti atiet no brīvdienām, citi tāpēc, ka darbs ir neciešams, bet mūsu lasītājs Henrijs, kurš iesūtījis savu pieredzes stāstu, šķiet, šo dienu neaizmirsīs vēl ilgi.
Vakar bija lielā hokeja spēle. Latvija – Vācija. Tā atbalstījām ar draugiem mūsējos, visa arēna bija mūsu, bet tāpat puiši zaudēja 2:3. Nu, ko, jāiet tās bēdas slīcināt Vecrīgas bārā. Kā aizgājām, tā ap 4 no rīta tikai pārrados mājās. 3 gulētas stundas un aizbraucu uz savu jauno praksi. Paģiras nenormālas. Galva kā baznīcas zvans. Šausmīgi piedzērāmies ar kursa biedriem. Bija vēl kaut kādas meitenes, bet tās bija svešas, bārā satikām, bet kur viņas palika, es vairs neatceros.
Ieeju prakses vietā, bet tur priekšā stāv vadītāja un saka : “Piedod, es nedaudz kļūdījos, tev uz praksi bija jānāk rīt.” Un tad pēc īsa brīža turpina : “Bet, ja jau esi te, tad nāc, iedošu darbu. Un atnāksi pastrādāt arī rīt.”
Nolāpītās pirmdienas. Nevaru saprast – vai mazāk skatīties hokeju, vai mazāk nākt strādāt. 😀
Ja arī tev ir kāds stāsts, ar ko vēlies padalīties, sūti to mums uz redakcija@dieviete.lv, un mēs to publicēsim.
