Ko par šo mūžīgo un neatbildamo (no sērijas: kur rodas putekļi? kur paliek nauda?) jautājumu saka psihologi? Varbūt viņi – tie, kas iepazinuši cilvēku dabu, sniegs kādu fundamentālu atbildi?
Pirmā uzrunātā psiholoģe apgalvo – sekss bez mīlestības ir absurds! Ar absurdu šajā gadījumā es domāju procesu bez jēgas. Bez mīlestības sekss maz atšķiras no masturbācijas – procesa mehāniskas izpildes seksuālās spriedzes noņemšanai. Iesaistot otru, ir jāsaprot, ka partneris apzināti vai neapzināti sajutīs attieksmi pret sevi kā pret lietu, vienalga, vai tas ir vīrietis vai sieviete.
Pieņemšana visos līmeņos – tā ir lieliska metafora seksam, ja ir mīlestība. Ja cilvēks nemīl, citiem vārdiem sakot, nepieņem otru, par seksu nevar būt ne runas. Tā būtu vardarbība, un ne tikai pret sevi, bet arī partneri.
Protams, vajadzīga. Kaut gan – ko katrs saprot ar mīlestību. Man mīlestība ir savstarpēja uzticība, pieņemšana un atbalsts. Mūsdienu sabiedrībā mēdz lietot frāzi: “nodarbojās ar mīlestību” (krievu valodā) un tas liecina, ka šiem cilvēkiem mīlestība ir sekss.
Ar “labu seksu” dažādi cilvēki var saprast katrs ko citu. Dažiem cilvēkiem labs sekss ir iespējams tikai attiecībās, kur ir uzticība, tuvība, intimitāte un, vispār, attiecību esamība starp partneriem. Atturēšanās no seksa, ja nav tādu attiecību, šiem cilvēkiem ir normāla.
Bet ir arī cilvēki, kas var viegli iegūt apmierinājumu seksā ar gadījuma partneri. Šajā gadījumā, iespējams, ir traucēta psiholoģiskā jutība pret distanci, pret savām psiholoģiskajām robežām; it kā būtu nomākta riebuma sistēma no cieša kontakta ar citu cilvēku.
Reklāmās rāda sižetus ar seksuālu stimulāciju un aicinājumu uz brīvo seksu bez aizspriedumiem un kompleksiem. Un cilvēki, kuri nav īpaši pārliecināti par sevi, sāk uztraukties – kāpēc es tā nevaru? Pamēģina, nekādu lielu prieku negūst un domā: “Ar mani kaut kas nav kārtībā. Ikviens var gūt orgasmu gadījuma seksā, bet es nevaru”. Nevajadzētu satraukties! Tāpēc, ka ne visi var un tas nav vajadzīgs. Kādam ir vieglāk nodot sevi, savu ķermeni, kādam to darīt ir grūtāk.
Bet kopumā fizioloģisko apmierinājumu seksa laikā var gūt arī bez mīlestības. Un, ja kāds domā, ka tas ir kritērijs “labam seksam”, tad tas ir pilnīgi iespējams bez mīlestības pret savu partneri, bet tajā pašā laikā – arī bez mīlestības pret sevi.
Manuprāt, šajā jautājumā ir zināma nenoteiktība. Lai uz to atbildētu viennozīmīgi “jā” vai “nē”, ir nepieciešami skaidri kritēriji “mīlestībai” un “labam” seksam. Galu galā, katrs pats sev atzīst – vai tā bija mīlestība, vai sekss bija labs. Kopumā es teiktu, ka nobriedušām personībām, tādām, kas jūt savu ķermeni un savas seksuālās vajadzības, skaidri zina, kas viņam ir kas. Jaunībā bieži sekss “ietver” arī tādus aspektus kā partnera pieņemšana caur seksu (pat bez miesas baudas), paša identitātes jautājumus – “Kas es esmu, kā sieviete/vīrietis, ko es varu, vai esmu pievilcīga” u.c. Tad mīlestība ir dominējošā vērtība, jo īpaši meitenēm.
Man tuvs Austrumu skatījums uz seksuālām attiecībām. Viņiem tas ir jautājums par veselību, un, otrkārt, jautājums par garīgo izaugsmi.
Tikai caur pretējā dzimuma partneri cilvēks var iepazīt un bagātināt sevi enerģētiski un garīgi. Ja nav otra pieņemšanas un cieņas, nevar būt ne runas par savstarpēju apmaiņu augstākajā plaknē. Un tad cilvēki paliek tikai dzīvnieku līmenī. Es nesaku, ka tas ir labi vai slikti. Atkal, katrs pats izvēlas ceļu. Bet tie, kuri jau iepazinuši garīgo saikni caur seksu, nekad no tās neatsakās.
Gadās gan slikts sekss mīlestības pilnās attiecībās, gan labs sekss bez mīlestības! Jo jēdzieni “slikti-labi” – ir subjektīvi! Kas vienam ir nepieņemami, otram – dzīves nepieciešamība! Daudzi cilvēki jauc seksu un mīlestību, iemīlēšanos un kaisli, mīlestību un atkarību, seksu un kaisli…
Katrs no lasītājiem varētu pievienot savu viedokli, katram no jums ir unikāls, tikai tieši jums derīgs viedoklis par šo jautājumu! Vai ne?!
Seksuālā dzīve – tas nav tikai dzimumakts, tas ir attiecību līmenis starp partneriem. Gandarījumu par “labu seksu” sniedz ne tikai labas seksuālās spējas, bet arī vairāki psiholoģiskie faktori. Ir ļoti svarīgi, kā vīrietis un sieviete attiecas viens pret otru.
Kaislei vairāk ir fizioloģisks pamats, tas ir – seksuāla vēlme, bet mīlestībai – psiholoģisks – maigums, garīgā tuvība. Kaisle – īslaicīga parādība, mīlestība – pastāvīgāka. Vīriešiem svarīgāka kaisle, sievietēm – mīlestība.
Daudzām sievietēm vārds “mīlestība” ir svarīga visu dzīvi. Vēlme mīlēt un būt mīlētam – visdabiskākā sajūta cilvēkiem un sekss – tas ir tikai mīlestības sekas un dabiska izpausme.
Vai jūs domājat, ka vīriešiem nav vajadzīga mīlestība? Pat ļoti nepieciešama. Vīrietis ir pašpārliecināts, mierīgs un laimīgs tikai tad, kad viņu mīl sieviete, kuru viņš mīl.
Sekss bez mīlestības, bez maiguma, uzticības un pieķeršanās – lēts viltojums. Tie, kas domā, ka iespējamas ilgstošas seksuālās attiecības bez mīlestības – kļūdās.
