17. novembrī savu dzimšanas dienu svin Mirzakarīms Norbekovs, kas Latvijā vairāk pazīstams ar iedvesmojošo grāmatu “Muļķa pieredze jeb Kā atgūt redzi un tikt vaļā no acenēm”. Šis uzbeku veselības atjaunošanas programmas izveidotājs daudzviet pasaulē, arī Latvijā, zināms kā efektīvu atvseseļošanās kursu (ne tikai redzes) izveidotājs un vadītājs. Lūk, daži viņa citāti, kas varētu likt paskatīties uz savu dzīvesveidu un domāšanu citādi, iedot humorā ievīstītu dunku, lai izkustētos no inertuma.
* “Slinkums ir tiekšanās pēc miera. Miers ir tiekšanās pēc tā augstākā ideāla – pilnīga miera, mūžīga miera. Slinkums ir nāve miniatūrā.”
* “Ļoti bieži viens maziņš solis uz priekšu ir veikts, pateicoties la-a-a-bam sitienam pa pēcpusi.”
* “Cilvēks visu sasniedz salīdzinājumā. Ja jūs sevi uzskatāt par vecu cilvēku, es ar jums parunāšu pēc gadiem divdesmit. Tad jūs man sacīsiet: “Ak, cik jauna es biju, pati uz tualeti vēl gāju!”
* “Ceļu paveiks tikai tas, kurš iet.”
* (Par dažiem no slimnieku tipiem) “Ja “muļķim” saka: “Tev vēl mēnesi vajag ārstēties!” – viņam sejā parādās šaubas, vai gan viņš tik ilgi izturēs. Viņš nespēj noticēt, ka nieka norautas galvas dēļ tik daudz dienu jāārstējas.
Bet gudrinieciņi… Pietiek viena skatiena uz viņu sejelēm, lai saprastu, ka viņi atnākuši pēc ārsta dvēseles.”
* “Pazemināts pašnovērtējums ir pats briesmīgākais iznīcinošais spēks, tā ir nāve. Naids – tā ir inde. Cilvēks, kurš neieredz sevi, neieredz arī apkārtējos. Vai piekrītiet?
Tad sakiet, vai jūs variet mīlēt otru cilvēku, nemīlot sevi? Vai jūs varat kādu pabarot, ja jūsu katliņš ir tukšs?
Nē!
Cilvēks, kurš sevi neciena, nevarēs cienīt otru.
Cilvēks, kurš nemīl sevi, nepieņem sevi, nav spējīgs mīlēt.
Jūs nespējat dot otram to, kā nav jums pašam.”
* “Kas ir svarīgāk: uzvara vai zaudējuma neesamība?
Jūs teiksiet: uzv-a-a-r-a!” un es atbildēšu: “Nu gan muļķis!”.
Uzvara kļūst neizbēgama, ja nedod ne mazāko iespēju sakāvei!”
* “Tevī apslēpta ģeniāla, spēcīga personība, kura, pateicoties cilvēciskajam slinkumam un kļūdām, ir iespiesta vispārpieņemto normu rāmjos. Vēlme būt par kaut ko ir sevis paša zaudējums.”
* “Vai jūs esat aizdomājušies, ko nozīmē “gribēt”?
Ja es vēlos ēst, tas nozīmē, ka zemapziņa dod signālu: “Es esmu izsalcis.” Kā tad sanāk? Ja es katru dienu teikšu: “Es gribu būt gudrs. Es gribu būt vesels, bagāts, laimīgs!” Tas nozīmē, ka es ik dienu zemapziņas līmenī konstatēju: “Es esmu stulbs, slims, nabags, nelaimīgs!” Ja es ik dienu sev teikšu un ticēšu: “Es esmu gudrs, vesels, labklājīgs, laimīgs! – visa mana būtība tam piemērosies.”
* “Laime veidojas no sīkumiem, no maziem nenozīmīgiem priekiem; milzu laime nekrīt kā ķieģelis no gaisa, bet tiek rūpīgi veidota”.