Lūk, ko es sapratu pēc gada, ko pavadīju vientulībā

 

Kad tu saproti, kas esi? Kad esi viena.

Ir skumji atzīties, bet, ja runājam godīgi, tad neviens man neticēja, kad es pirmo reizi teicu, ka nevēlos ne ar vienu satikties. Tāpēc, ka agrāk es vienmēr biju ar kādu kopā, man vienmēr bija draugs.

Atceros, kā reiz pavasarī es izniru no baseina, izjūtot atvieglojumu par to, ka labākajai draudzenei pastāstīju, ko es patiesībā jūtu. Es gulēju uz krēsla un skatījos uz sevi. Es domāju par šo attiecību ciklu, no kura es nespēju izrauties. Stress, prieks, dusmas, sāpes, laime, skarbas beigas – tas viss ietekmēja manu psihi. Man tas viss bija apnicis. Vismaz pagaidām.

Es beidzot apsolīju sev pabūt vienai. Kaut vai tāpēc, ka man dzīvē bija plāns, kurā neviens cits nebija iekļauts.

Vesels gads, 12 mēneši, 365 dienas patiesas vientulības, un, lūk, ko es sapratu.

Būt vienai ir ļoti svarīgi. Man bija ne tikai jāiemācās būt vienai, bet arī jāizbauda šis laiks. Un tas ir ļoti svarīgi. Es paņēmu savu salauzto sirdi un pārvērtu to par mākslas darbu. Es izmantoju laiku, lai vienkārši ieklausītos savā iekšējā balsī. Kad tu paliec viena, pie tā ir jāpiedot, bet pēc tam tu izbaudi šo laiku.

Mīlestība neaprobežojas tikai ar romantiskām attiecībām. Kad es paliku viena, es domāju, ka manī nav palikusi ne pilīte mīlestības. Manī bija tikai dusmas un naids, un pie tā es vainoju mīlestību. Bet pēc tam es sapratu, ka mīlestība ir man visapkārt: mīļākajā grāmatā, rīta skrējienā, pirmajā kafijas malciņā, draugos, ģimenē un, pats galvenais, sevī.

Vīrieši teiks jebko, lai ievilktu tevi gultā. Katram vīrietim ir savas viltības. Un, kad tu esi viena, tu iemācies atpazīt un šķirot tos, kas vēlas iepazīt tavu sirdi, un tos, kas vēlas tikai tavu ķermeni. Ieklausies savā intuīcijā.

Atpūta vienatnē – tas nav nemaz tik slikti. Tā ir viena no manām mīļākajām vientulības pusēm. Es ne tikai pati izvēlos, ko vēlos skatīties, bet arī skatos. Mati copītē, nekāda grima, gulta un spainītis saldējuma. Ko vēl vajag?

Katra diena nebūs viegla. Man bija murgainas naktis, kad es nezināju, kā pamosties. Man ir bijis tā, ka no rīta negribas kāpt ārā no gultas. Plāni, kurus es atcēlu tikai tāpēc, ka es gribēju pabūt viena un paraudāt. Es sapratu, ka tas ir normāli. Mēs visi esam cilvēki, un mums ir tiesības just to, ko jūt mūsu sirds. Tādos brīžos mēs augam un saprotam, cik stipri esam.

Dzīve nebeidzas. Ir man vīrietis blakus vai nav, es esmu es, un dzīvē vēl daudz var man piedāvāt. Es sapratu, ka dzīve nav tikai attiecības. Es kļuvu labāka nekā biju agrāk. Izbrīvē laiku, lai darītu to, ko patiesi vēlies – ceļo, apskati pasauli, iemīlies pilsētā… Zeme griežas, tu dzīvo…

Vienatnē es jutos labāk nekā attiecībās. Nav nekādu ierobežojumu un noteikumu. Es dzīvoju pēc saviem noteikumiem. Es esmu savas dzīves režisore. Jā, varbūt es neesmu pārliecināta par nākotni, bet es jūtos dzīva.

Būt vienai – tā ir svētība. Tas deva man iespēju novērtēt visas pagātnes attiecības un gūt no tām mācību. Es iemācījos „atšūt” idiotus un ieklausīties savā sirdī. Apzināties savu vērtību un dzīvot bez vīrieša. Pacietība – tā ir atslēga uz savas sirds un dzīves atklāšanu.

Avots: Soulpost.ru