Daudzi man jautā, kāpēc es par tevi nekad nerunāju sliktu. Kāpēc es nekad par tevi nerunāju sliktu, neraugoties uz sāpēm, kuras tu man nodarīji. Kāpēc, kad kāds man jautā par labajām atmiņām, es ar prieku ar tām dalos tā, it kā starp mums viss vēl turpinātos.
Domāju, ka pats lielākais veiksmes noslēpums, lai cilvēks nekļūtu cietsirdīgs, ir piedošana. Kad tu iemācies piedot tam, kurš nodarīja tev sāpes un salauza sirdi, tu iemācies viņā saskatīt tikai labo.
Varbūt tā nešķiet laba doma, bet es jums pateikšu, kas man palīdz naktīs mierīgi gulēt. Tā ir spēja neturēt uz cilvēkiem ļaunu.
Kad tu pārdzīvo sāpes un bēdas, tev cauri izplūst daudz dažādu emociju: dusmas, vainas apziņa, žēlums, vientulība, nožēlojamība un netaktiskums. Kas atšķir labu cilvēku no pārējiem? Tas, ka viņš iet cauri visām šīm emocijām, bet visu negatīvu pārvērš par pozitīvu.
Kad kāds tev nodara sāpes, atceries, ka cilvēks vienkārši vēlas būt laimīgs, bet diemžēl, viņš saprot, ka nespēj būt laimīgs ar tevi.
Tu neesi viņa laimes daļa. Un tu nekad to nespēsi saprast. Bet, kad tu apzinies savu vērtību, tu saproti šo sāpju mērķi, un kā tās sniedza tev labāko mācību dzīvē.
Varbūt vieglāk ir pateikt nekā izdarīt, bet nevajag ienīst. Naids tevi vienkārši aprij. Bet viņam tavas emocijas nav svarīgas. Atļauj sev naktī mierīgi gulēt un mosties ar labām domām.
Es joprojām esmu viena, bet es nejūtos vientuļa. Es atceros par tevi tikai labu, es neienīstu tevi. Man ir skaidrs, ar kādu vīrieti es vēlos būt, un ar kādu nevēlos.
Sāpes un piedošana mums daudz iemāca. Tā, ka bieži vien mēs paši to nesaprotam un neapzināmies. Tu, pašai nemanot, kļūsti labāka, un tas ļauj tev atrast kaut ko labāku, nevis vienkārši „kārtējo”.
Tā kā, nevajag pārdzīvot, kad cilvēki tev saka: „Tu laikam nekādi nevari viņu aizmirst”, vai „Tev jau vajadzētu atrast kādu jaunu.”
Lai viss ir tā, kā tas ir, un vajadzīgajā brīdī viss notiks.
Avots: Cluber.com.ua
