Pirms ļaut bērnam kļūt patstāvīgākam, vajag parūpēties par viņa drošību.
Neizpaud bērna identitāti. Nevajag uz mugursomām, drēbēm vai atslēgu piekariņiem rakstīt bērna vārdu, telefona numuru vai mājas adresi. Šī informācija vienmēr var nonākt arī ļaundaru rokās. Pie tam, ja svešinieks bērnu uzrunā vārdā, tas bērnu samulsina un liek domāt, ka viņi ir pazīstami. Labāk uz piekariņa uzrakstīt vecāku telefona numuru.
Jābēg ir pretējā virzienā. Mēs mācām bērniem nekāpt svešās mašīnās. Tas ir pareizi. Bet, lai bērns atceras vēl kaut ko – ja viņam seko mašīna vai arī kāds ir nobremzējis blakus un mēģina pievērst uzmanību, vajag ātri skriet projām. Pie tam, pretējā virzienā tam, kā brauc mašīna. Tas ļaus bērnam iegūt papildus laiku un saukt pēc palīdzības.
Izdomājiet ģimenes paroli. Ja svešinieks piedāvā bērnu aizvest tur, kur ir viņa vecāki, lai bērns pajautā nosaukt vecāku vārdus un paroli. Izdomājiet kopā ar bērniem kādu frāzi, kuru izmantot gadījumos, kad šķiet, ka kaut kas nav kārtibā. Parolei ir jābūt kaut kam īpašam. Kaut kam, ko nespētu iedomāties neviens svešnieks, piemēram, „pūkains apelsīns”.
Kliegt „Es viņu nepazīstu!”. Pasaki bērnam, ka, ja viņu ir sagrābis svešinieks, vajag arī pašam kļūt par „slikto”: skrāpēt, sist, spert un pievērst apkārtējo uzmanību. Vajag skaļi kliegt: „Es viņu nepazīstu! Viņš grib mani aizvest projām!”
Nekāpt liftā kopā ar svešinieku. Iemāci bērnam liftu gaidīt ar muguru pret sienu, lai viņš redzētu visus, kas iet garām. Ja kāds svešinieks bērnu aicina liftā, vajag iet projām. Ja svešinieks bērnu mēģina ievilkt liftā, tad ir jākliedz un jācīnās pretim.
Neteikt, ka vecāku nav mājās. Ja uz jautājumu „Kas tur ir?” neviens neatbild, un actiņā nekas nav redzams, tad nedrīkst vērt vaļā durvis. Pat ne mazliet, lai paskatītos, kas tur ir. Nedrīkst teikt, ka vecāku nav mājās, pat, ja svešinieks saka, ka ir santehniķis, elektriķis vai vienkārši kāds cits meistars. Ja viņš ir ļoti uzstājīgs un pat sāk lauzties mājoklī, vajag steidzīgi zvanīt vecākiem vai kaimiņiem.
Netikties ar internetā iepazītiem svešiniekiem. Pabrīdini bērnu, ka mūsdienu pasaulē ļaundari savus upurus var atrast internetā. Nevainīgas sarakstes otrā galā var sēdēt nevis 10-gadīgais Jānis, bet gan 45 gadus vecais Juris. Paskaidro, ka svešiniekiem vai tikko iepazītiem cilvēkiem internetā nedrīkst atklāt savu telefona numuru vai mājas adresi. Tāpat nevajag stāstīt, kur tu ikdienā pavadi savu laiku. Pats galvenais – nedrīkst piekrist tikties.
Avots: Adme.ru
