Parasti šīs divas īpašības neiet roku rokā. Kaut kā pat nešķiet, ka spēcīgs un izturīgs cilvēks var būt arī tas, kurš naktī nevar aizmigt, jo pārdzīvo par visu, kas dienas laikā noticis. Tas viss liek mums uzvilkt „masku” un neļaut kuram katram mūs ieraudzīt vai saprast. Tas liek mums dzīvot dubultdzīvi, un varētu pat šķist, ka mēs slēpjam savu patieso būtību.
Dienas laikā mūs daudz kas uztrauc, bet mēs ne vienmēr to izrādām. Mēs pastāvīgi pārdzīvojam par to, vai kāds uz mums nedusmojas vai neesam kādu aizvainojuši, vai kāds nav mūsos vīlies. Mēs visu laiku domājam, ka varam pavisam viegli aizskart kāda cilvēka jūtas. Mums ir daudz draugu, kurus esam gatavi aizstāvēt, bet tas vēl nenozīmē, ka viņi nedara kaut ko, kas mūs sāpina.
Kad kāds izdara kaut ko, kas mūs aizskar, mēs neprotam parādīt savas patiesās emocijas. Vārdi un rīcība aizskar mūs vairāk, nekā mēs to izrādām. Mēs esam savaldīgi un neizrādām, ka mūs kaut kas satrauc. Mēs izliekamies, ka nedzirdam vai neievērojam aizvainojošus vārdus, bet iekšēji mums viss sāp. Tas mums liek pašiem klusībā tikt galā ar savām emocijām, jo mēs reti tās izrādām citiem.
Mums ir grūti stāties pretīm tam, kas mūs sāpina. Parasti mēs esam tie, pie kuriem cilvēki nāk pēc padoma vai atbalsta. Parasti mēs esam tie, kas draugu kompānijā uztur mieru. Kā tad mēs varam kādam pateikt, ka viņš ir izdarījis kaut ko nepareizu vai aizvainojošu? Mums, taču, ir jābūt spēcīgiem un visu ir jāiztur. Mēs sakārtojam svešu dzīvi, un, tai pat laikā, ziedojam savējo.
Mēs reti kam parādām savas asaras, jo raudam vienatnē. Mēs paliekam stipri, kad visi pārējie ir vāji. Mēs vienmēr esam gatavi būt plecs, uz kura paraudāt. Mēs esam tie, kas vienmēr ir līdzās, kad esam vajadzīgi. Tā rezultātā mēs nezinām, ka paši varam raudāt un izrādīt šiem cilvēkiem emocijas. Tāpēc nākas raudāt pašiem sev. Mašīnā, dušā vai gultā…
Mums ir grūti laist sev klāt cilvēkus. Mums ir grūti atklāt savas emocijas un jūtas un mums ir grūti teikt to, ko vēlamies teikt. Lai izvairītos no konfliktiem un citu aizvainošanas, mēs uzvelkam „miera masku”. Un tas vēl vairāk sarežģī iespējams pielaist sev kādu klāt. Viss ir sarežģīti, kad mēs izliekamies, ka viss ir labi, bet patiesībā mūsos mutuļo dusmas vai aizvainojums.
Mums vajag, lai cilvēki ar mums būtu pacietīgi. Ne katrs spēs mūs saprast. Tas ir tik sarežģīti. Pat mēs paši dažkārt neesam pārliecināti par savu domu un jūtu skaidrību. Tāpēc draudzība un attiecības ar mums var nebūt tās vieglākās. Ir nepieciešama liela pacietība.
Avots: Soulpost.ru
