Padomāt par karjeru, sastādīt finanšu plānu, parūpēties par veselību, iemācīties kaut ko jaunu – tās visas ir svarīgas lietas, kuras parasti ir saistītas ar mūsu ilgtermiņa mērķiem. Bet, kāpēc mēs to visu atkal un atkal atliekam, katru dienu darot kaut ko vēl “svarīgāku”?
Mēs nepareizi tērējam savu produktīvo laiku
Lielākajai daļai cilvēku produktīvākais dienas laiks ir no rīta, bet, diemžēl, mēs reti to efektīvi izmantojam. Tā vietā mēs sākam pārbaudīt e-pastu, sastādīt darāmo lietu sarakstu visai dienai un dodamies uz sapulcēm. Taču labāk rītu būtu pavadīt darot darbus, kuri prasa no mums lielāku fizisko vai garīgo piepūli.
Mēs dodam priekšroku darbiem, kuri mums sniedz progresa sajūtu
Kad mēs atbildam uz 15 nesvarīgām vēstulēm, rezultāts ir acīmredzams – 15 nosūtītas atbildes. Mums šķiet, ka šo laiku esam pavadījuši produktīvi. Bet, ja mēs veselu stundu pavadām domājot vai plānojot, mums šķiet, ka konkrētu rezultātu nav, un rodas sajūta, ka mēs neko neesam izdarījuši.
Mēs gaidām iedvesmu
Ja tu vēlies izdarīt kaut ko svarīgu, vienkārši sastādi sev plānu un sāc darīt. Negaidi, kad atnāks iedvesma. Pat tad, ja tu strādā radošā sfērā. Atvēli darbam laiku un rīkojies!
Mēs prokrastinējam
Tas varētu būt e-pasta iztīrīšana, darāmo darbu saraksta apskatīšana, darba galda sakopšana. Šādi darbiņi mums sniedz sajūtu, ka esam kaut ko izdarījuši un sasnieguši, lai gan tā nemaz nav. Tie pat atņem vairāk laika, nekā ekonomē.
Ja tev tomēr ir jāizdara šie sīkie darbiņi, veltī tiem laiku pēc tam, kad būsi padarījusi lielos darbus.
Mēs neapzināmies, ka pieņemam nepareizos lēmumus
Ilgtermiņa mērķi bieži vien nekādi nav saistīti ar mūsu ikdienas grafiku. Kalendārā (plānotājā) mums ir atzīmētas tikšanās un sapulces, bet starp tām ir tukšumi. Kad mēs tos redzam, mums šķiet, ka tas laiks ir brīvs un ka tur var ielikt vēl kādu sapulci. Bet patiesībā tā nav. Tie nav tukšumi. Tas ir laiks, ko veltīt svarīgu darbu un lielo mērķu īstenošanai.
Avots: Lifehacker.ru
