Cik bieži vecāki atmet savus sapņus, mīlestības pret bērnu dēļ? Viņi labprātīgi atsakās no privātās dzīves un karjeras, ziedo savas intereses, lai padarītu bērnu par savas dzīves centru. Un, kā dēļ? Vecāki noliek sevi otrajā vietā, nepadomājot, kādu piemēru sniedz bērniem. Viņi neprot sevi novērtēt, mācot to arī bērniem…
Paskaties uz tādām ģimenēm – skats ir samērā skumīgs. Tādās attiecībās ir pārāk daudz aizvainojuma un neattaisnotu cerību, mamma ir pastāvīgs upuris, bērns smok, pārlieku lielo rūpju dēļ. Un, kā gan citādi, ja viņam vecāki veltī labākos savas dzīves gadus, un pēc tam nereti gaida, kad bērns pildīs “savu pienākumu pret vecākiem”, tieši tādā pašā veidā ziedojot savu laimi. Viņam ir jāpieņem spēles noteikumi, jāpieņem parādnieka loma, noliekot vecāku intereses augstāk par savējām.
Lielisks piemērs – ģimene, kura bērna audzināšanā un izglītošanā iegulda visu, bet saņem pretīm pretēju efektu. Piemēram, māte tik ļoti sapņoja izaudzināt brīnumbērnu, ka pārcentās. Viņa veda bērnu uz pulciņiem, krāja naudu labākajai augstskolai un pat nopirka atsevišķu dzīvokli galvaspilsētā. Tikai puisis neizturēja tādu spiedienu un salūza, ar galvu iegrimstot azartspēlēs un alkoholā. Viņš tā arī ne par ko nekļuva, jo tā arī nesaprata, ko vēlas no dzīves un sevis, jo nespēja attaisnot mātes cerības.
Vēl viens piemērs ir tāds, kad bērni izvēlas pretoties vecāku režīmam un plāniem. Tādās ģimenēs bērni sarauj jebkādas saites ar vecākiem, aizbrauc tālu projām un pat nezvana. Skumīgākais ir tas, ka no tā visa var izvairīties, ja vien vecāki laicīgi atjēdzas un atļauj bērniem būt citādiem, darīt savas izvēles un dzīvot savu dzīvi.
Kāpēc nevajag padarīt bērnu par dzīves jēgu?
Tāpēc, ka reiz viņš tāpat izaugs un tāpat pametīs ģimenes ligzdu, un, kas tad vecākiem paliks? Attīstiet sevi, gūstiet jaunas zināšanas, meklējiet draugus, uzturiet veselīgu privāto dzīvi. Vīrs, atšķirībā no bērna, vienmēr būs līdzās. Nevajag labprātīki pārvērst sevi par mocekli, kļūt par savu atvašu cietumnieku, jo bērniem ir jāgūst pašiem sava dzīves pieredze.
Palīdzi bērnam tikt uz kājām, dod viņiem zināšanas, pasargā no nelaimes, taču neaizliedz viņiem darīt to, ko viņi paši bēlas. Tikai tā viņi spēs atklāt un novērtēt savas spējas.
Tu jau tāpat dari visu, kas ir tavos spēkos, taču tev ir sava dzīve, bet bērniem sava – iegaumē to un nepāršauj pār strīpu. Padomā, kas tev vēl dzīvē sagādā prieku? Māksla, darbs, ceļojumi, dvēseliskas sarunas? Virzi enerģiju savā virzienā, parūpējies par savas dvēseles labklājību un attīsti talantus. Tas tāpēc, ka nevar mīlēt un mācīt citus, kamēr nemīli un neiemāci sevi. Labākais, ko tu bērnu dēļ vari darīt, ir kļūt laimīgai, savas dzīves uzvarētājai. Tādi cilvēki pat vecumdienās nav nasta, taču noteikti sniedz bērniem zināšanas par mīlestību pret sevi un dzīvi. Tas ir tas pareizais piemērs, kuru tu sniedz bērniem.
Autors: Dieviete.lv
tā ir…..