Negatīvās domas ir šķēršļi, kurus tu nepārvari savā ceļā uz harmonisku dzīvi. Taču ikvienam ir zināms, ka, lai dzīvē būtu harmonija un laime, šķēršļi būs jāpārvar un negatīvās domas – jāiznīdē.
„Man nav jāsēž bez darba”. Cilvēki ir apmāti ar produktivitāti un panākumiem. Tāpēc šķiet, ka vienmēr ir jābūt ar kaut ko aizņemtai, un tevi sāk nomākt doma, ka tu necenties pietiekami. Atlaid šo domu. Bez pastāvīga iekšējā spiediena tu atslābināsies un varēsi gūt prieku no jebkā, ko dari.
„Sasniegt iekšējo harmoniju ir ļoti grūti”. Mēs idealizējam cilvēkus, kas ir harmonijā ar sevi. Šķiet, ka mums tas ir nesasniedzams, gadiem ilgi ir jātrenējas vai jādodas tālā un ilgā sevis izzināšanas ceļojumā. Aizmirsti to. Tu gūsi mieru un harmoniju vien tad, kad pārstāsi haotiski pēc tās tiekties.
„Es būšu laimīga vien tad, kad sasniegšu to, ko vēlos”. Tev ir jāiemācās būt laimīgai šeit un tagad, nevis tikai jāsapņo par laimi nākotnē.
„Ja es atklāšu savas emocijas, mani uzskatīs par vāju”. Jau no bērnības mūs māca neizrādīt savas jūtas: bailes, dusmas, prieku, satraukumu. Tāpēc arī pieaugušā vecumā šķiet, ka patiesas emocijas raisīs apkārtējos nosodījumu. Taču tā nav. Pret tiem, kas nebaidās izrādīt savas patiesās emocijas, izturas ar cieņu.
„Es nesaprotu, kāpēc nejūtos laimīgāka”. Mēs pārāk bieži salīdzinām sevi ar citiem. Mēs domājam par to, kas mums ir, un vainojam sevi par to, kas mums nav vai ir par maz. Realitātē gan tev nav jābūt laimīgai visu laiku. Laime nāk un iet, tieši tāpat, kā jebkura cita sajūta.
„Ja cilvēki zinātu, kāda esmu patiesībā, viņi ar mani nekomunicētu”. No apkārtējiem mēs slēpjam dažas savas īpašības. Dalām sevi divās daļās: tajā, ko parādām cilvēkiem, un tajā, ko slēpjam. Tikai nedrīkst aizmirst, ka cilvēki novērtē godīgumu, tāpēc nebaidies parādīt savu patieso dabu.
„Man it visā ir jābūt ideālai”. Nodarboties ar pašattīstītu tagad ir modīgi. Taču daudzi to nedara tāpēc, ka patiesi to vēlas. Viņi to dara tāpēc, ka šķiet, ka ar viņiem kaut kas nav kārtībā. Tas rada pastāvīgu stresu. Atlaid to un iemīli sevi tādu, kāda tu esi tagad.
„Es pasaulei esmu parādā”. Dažkārt pateicība pārtop par sajūtu, ka tu esi kādam parādā. Mēs slimīgi cenšamies pierādīt citiem, ka esam kaut kā vērti. Taču tikai atlaižot to sajūtu, tu spēsi apzināties savu patieso potenciālu.
„Manā pagātnē bija sarežģīts posms”. Dažkārt mēs tik ļoti bieži pieminam sliktās atmiņas, ka tās traucē priecāties par tagadni. Tu asociē sevi ar šo slikto pieredzi un stāsti par to citiem. Tikai atceries, tas nav viss, kas tev pieder. Tādas atmiņas ir mazsvarīgākas, nekā tu spēj iedomāties. Atlaid tās!
Autors: Dieviete.lv
