1.1 C
Rīga
ceturtdien, 21 novembris, 2024

Erotisko stāstu sērija – 5.daļa

 

Istaba. Smaržo pēc viņas smaržām. Atveru durvis. Aiz loga redzamas vien luktura gaismas. Viņas siluets ir skaidri redzams uz loga fona. Aizkari viegli pieskaras viņas kājai. Viņa ir kaila, viņas mati vijas pār muguru. Cigarete kūp viņas rokā. Viņa izdzird, ka es stāvu durvīs, tāpēc lēnām pagriežas, ļaujot matiem sekot viņas kustībām.

Es pieeju viņai klāt. Saķeru un piepaceļu. Apsēdinu uz palodzes. Iekārtojos starp viņas kājām un piespiežu pie aukstā loga. Viņa nodzēš cigareti. Tas mani ļoti uzbudina, tāpēc ar lūpām pilnībā iegrimstu viņā. Viņa bauda, viņa nepretojas. Es pieceļos un ar mēles galu pārbraucu pār viņas lūpām. Kreisā roka virzās no ceļgala arvien augstāk. Ar labo roku saķeru viņas garos matos un viegli pavelku sev tuvāk. Pietuvojos ar seju viņas ausij un nedaudz pakošļājuļopiņu. Ieelpoju saldo aromātu. Ar degungalu pārbraucu pār viņas kaklu, pasūcu un viegli iekožu. Daži kodumi atstāj pēdas, un viņa stingrāk saspiež savā rokā manu locekli.

Es atlaižu viņas matus, redzu neskaidru atspulgu uz stikla. Acu zīlītes ir plašas, tajās deg iekāres liesma. Viņa piespiež mani sev klāt arvien spēcīgāk. Atstāj nagu pēdas uz manas muguras. Bet es nekustos. Es baudu viņas skaistumu: kastaņbrūnus matus, iekāres pilno skatienu, kas lūdz mani neapstāties, pilnīgās lūpas, kuras alkst skūpstu un zilumi uz kakla, kuri kļūst izteiktāki.

Es atkal notupjos un lēnām skūpstu viņas labo kāju. Maigi, nekur nesteidzoties. Mums nekurs nav jāsteidzas. Mums ir visa nakts. Dažus skūpstus nomaina viegli kodieni. Ar mēli pārbraucu pār augšstilba iekšējo pusi. Baudu viņas smaržu. Viņa ir ļoti mikla. Ar pirkstu vieglāk pārbraucu pāri viņas klitoram. Viņa saspringa, bet pēc tam atkal atslāba. Raugos viņas acīs un ar pirkstu pārbraucu pār viņas lūpām. Viņa to aplaizīja. Es novācu roku un ar mēli pārbaucu pār viņas klitoru. Viņa klusām ievaidējās un aizvēra acis.

Es teicu: „Skaties uz mani. Nenovērs skatienu”. Es sāku spēlēties ar mēli uzstājīgāk. Viņa vaidēja caur aizspiestām lūpām, bet skatījās uz mani. Es liku lietā arī pirkstus. Viņa neizturēja un atkal novērsās. Es viegli iekodu, viņa satrūkās un salika kājas kopā. Pēc tam, kad viņa atkal iepleta kājas, es teicu: „Es taču teicu, lai tu skaties uz mani. Es varu turpināt?” „Jā, lūdzu”, viņa čukstus atbildēja.

Es kļuvu uzstājīgāks, sāku veikt apļveida kustības. Viņa smagi elpoja un šoreiz viņas skatiens bija pilnībā veltīts man. Es piecēlos un nostājos viņas priekšā. Es stāvēju un skatījos, kā viņa ar acīm lūdz, lai turpinu.

Viņa saķēra mani aiz kakla un sāka kaislīgi skūpstīt. Es strauji iegāju viņā. Viņa baudā iekliedzās. Es apstājos. Ar plaukstu pārbraucu pār viņas krūtīm. Tik maigām… Viņas ķermenis bija karsts. Es vēlreiz strauji iegāju viņā. Viņa nopūtās. Es paātrināju tempu. Ar labo roku turēju viņas kaklu un ķermeni spiedu pret logu. Viņa saldi un strauji elpoja. Es sajutu, kā viņas muskuļi saspringst, un es beidzu. Beidza arī viņa. Viņa atslāba manās rokās. Es viņu pacēlu un aiznesu uz gultu. Es redzēju violetas pēdas uz viņas kakla. Rīt viņu gaida jauni pārsteigumi…

 

Autors: Dieviete.lv

 

TAVS KOMENTĀRS

Please enter your comment!
Please enter your name here

The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.