Savāds teiciens virsrakstā, ko tas nozīmē? Visai bieži sastopama situācija ģimenē.
Vīrs iet uz darbu, sieva vāra brokastis, uzmodina bērnus. Vīrs apkopjas no rīta, aiziet uz darbu. Pirms tam nododams tās dienas rīkojumus savai daiļajai otrajai pusei: “aizej šodien pēc veļas uz ķīmisko tīrītavu”, “neaizmirsti kartupeļu nopirkt”, “noravē piemājas dobi” utt. Pats glaunā birojā sēžot pavada darbadienu, kad jātiekas ar divām delegācijām, jāaprunājas ar augstāko priekšniecību, tad jāpamalko kafija ar kolēģiem un dažu kolēģīti arīdzan.
Vakarā “no lielā darba” vīrs atnāk pārguris, jāatvelk elpa. Un pirmais sauciens sievas virzienā- “padod ēst”, un otrais “atkal manas zeķes neesi izmazgājusi, ar ko es rīt uz darbu iešu, bāāc!”.
Un vakarā – “kāpēc mums tas nesanāk?” – “esmu nogurusi”- “kā nogurusi, visu laiku tik pa mājām vien”- “viss jādara, bērni jāaudzina”.
Un aiznākamā dienā vīrs ierauga – sieva staigā platā naktskreklā un ar seklām gumijas iešļūcenēm kājās. Bet… darbā viena kolēģīte uz spicenēm tā valšķīgi uzsmaida.
Vēl pēc divām dienām kolēģe pavelk vīru uz sāniem, pa kluso viss notiek, bet mājās sieva saņem komentāru “darba bija aizkavēšanās”.
Pēc diviem gadiem – ar lielu brēku, mantas un bērnu dalīšanu notiek sprādzienveida šķiršanās.
———————–
Kaut kur manīta situācija, vai ne? Pievakarē sāk runāt: “atpūties – es nokopšu virtuvi un bērnus pieskatīšu līdz gulētiešanai”. “Es vēlos Tevi skaistu darināt”. Vakarā: “noskatīsimies tīmeklī šo pieaugušo filmu”. Un – apģērbj tā, kā dažu kolēģīti darbā redzējis. Un – viņi dzīvoja ilgi un laimīgi, kā daždien pasakās stāsta.
Tā, laikam gan ne visai tipiska situācija, JO:
- prasa piepūli,
- reizēm arī lielākus naudas izdevumus, ko ne katrā ģimenē var atļauties;
- prasa smadzenes nodarbināt smadzenes;
- daži gudrinieki izdomājuši: “labāk lai manējā izskatās pēc sēņotājas, lai citi neiekāro” (kas gan nav par šķērsli pašam kārot kādu citu);
- un vispār ir tāds totāls slinkums bez motivācijas, “biju darbā, vakarā jāatpūšas un sievas problēmas ir pašas sievas darīšana”.
Vīram tāda situācija liekas taisnīga, bet otrajai pusītei? Laulātajai draudzenei arī gribas pa reizei saposties, pa reizei skaisti izskatīties, atpūsties. Jā, tā ir mums iegājies, ka izskatīties skaisti – tā ir ekskluzīva lieta tikai svētkos. Apmēram kā tortes ēst.
BET kādēļ nevarētu katru dienu par svētkiem pārvērst? Vīram ir pienākums darīt un celt savu dzīves draudzeni, un tad nebūs jāskrien pa kreisi. Viss ir vīriešu, vai, vēl labāk, abu rokās!
Dieviete.lv redakcija, Raitis