1. Kādu dienu es sapratu, ka visneciešamākā dienas daļa ir – kad es nāku mājās. Es ienīdu to, ka tuvojoties mājai ieraudzīju viņas automašīnu un zināju, ka viņa jau ir tur. Es gribēju būt vienatnē, lai man neviens nepieskartos. Man vairs nepatika dalīt savu dzīvi ar viņu.
2. Es sapratu, ka mēs vairs neesam viena komanda. Iepriekš mēs atbalstījām viens otru dažādās situācijās. Un tad es sāku just, ka es it kā sacenšos ar viņu, pat esmu pretējā komandā. Es mēģināju darīt kaut ko labu, lai pierādītu viņai, ka viņa nepareizi domā par mani. Es sapratu, ka viņa vairs nav manā pusē un ka mēs slikti ietekmējam viens otru.
3. Es sapratu, ka es nekad neesmu gribējies viņu precēt. Mēs bijām kopā 3 gadus, un es veselu gadu taisījos viņu bildināt. Galu galā es sapratu, ka to atlieku, jo dziļi sirdī es zinu – neredzu savu nākotni kopā ar viņu.
4. Viņa bija man neuzticīga.
5. Es paskatījos kalendārā: tā bija piektdiena un es sapratu, ka mēs nopietni strīdējāmies jau visu nedēļu un es nevēlos tāpat pavadīt nedēļas nogali ar viņu bez iespējas aizbēgt. Tas bija trauksmes zvans.
6. Sēdējām un runājām ar kolēģiem par to, ko katrs varētu darīt, ja viņam pēkšņi būtu daudz naudas. Viens puisis teica, ka viņš varētu pamest darbu, nopirkt jahtu un kopā ar savu draudzeni ceļotu. Un es sapratu, ka savu meiteni man negribētos ņemt līdzi, es labāk būtu ceļojis viens pats.
7. Kad iepazinos ar meiteni, viņa bija ļoti aizņemta ar savām mācībām un karjeru. Neskatoties uz to, mēs kļuvām ļoti tuvi, un es viņai devu iespēju sasniegt savus mērķus. Viņa bija ļoti viegli aizkaitināma un nervoza. Es domāju, ka tas ir tikai pagaidām, saspringtā grafika dēļ. Bet laiks gāja, tas turpinājās un es sapratu, ka viņai nekad neatliks laika man.
8. Viņai parādījās jauni draugi, viņa sāka lasīt kaut kādas jaunas grāmatas, kas radikāli mainīja viņas viedokli un vērtības. Un viņa centās to uzspiest citiem, tāpēc mani draugi atteicās tikties, kad viņa bija klāt. Tas bija liels stress un es absolūti ne tā pati atmosfēra, kurā es iemīlēju viņu.
9. Viņa sāka visu kritizēt. Tāpēc es pārtraucu viņai jebko stāstīt, lai nebūtu jāklausās komentāri. Kad saņēmu paaugstinājumu darbā, es sapratu, ka man nav neviena, kam pastāstīt par to, un ar ko nosvinēt, jo sieva noteikti atradīsies, par ko piekasīties. Un tad es sapratu, ka tikpat labi varu dzīvot arī viens.
10. Es sapratu, ka viņas dzimšanas diena ir īpašs notikums, bet pēdējos divos gados viņa nebija nemaz pacentusies, lai mani apsveiktu un iepriecinātu manā dzimšanas dienā. Sāku plānot šķirties.
