Pēdējā laikā biežāk esmu saskārusies ar tēmām par jaunām attiecībām, simpātijām, iekāri un pat mīlestību. Vielas pārdomām daudz, bet visvairāk man sirdī aizķērās saruna ar draudzeni par to, kas notiek, ja tu mīli vairāk, nekā mīl tevi.
Ja tu mīli kādu vairāk, nekā mīl tevi, tad arī sāp vairāk. Viņš dara tevi laimīgu, un viss, ko tu vēlies, ir būt ar viņu. Visur un vienmēr, jo viņš taču dara tevi laimīgu. Tu smaidi, kad viņš ir blakus, bet jūties tukša, kad viņa nav vai kad kaut kas apdraud tavu laimi.
Un realitāte ir tāda, ka tu nevari apstāties un nemīlēt viņu. Arī tad, kad pēc kārtējā strīda tu naktīs neguli, jo jādomā par viņu… Arī tad, kad pamosties noraudātu seju… Jā, mīlestība var būt skaista un nevainīga. Bet tā var būt arī ļoti sāpīga.
Kā saprast, ka tu mīli vairāk, nekā mīl tevi? To var saprast tikai tad, kad tu kļūsti par viņa Nr.2, bet viņš tev vēl joprojām ir Nr.1.
Tu sapratīsi tad, kad viņš būs vienkārši priecīgs tevi redzēt, bet tu lēkāsi no priekiem un nespēsi sagaidīt nākamo tikšanos. Šo sarakstu varētu turpināt un turpināt, jo pazīmes ir mums visapkārt, ikdienas sīkumos. Tie būs gandrīz nemanāmi, un tu centīsies tos neievērot. Bet pienāks diena, kad tu vairs nevarēsi to visu ignorēt. Un tad arī sāpēs…
Tekstu sagatavoja: Dieviete Diāna
