Tu man daudz nozīmē, bet beidzot ir pienācis laiks man pārstāt būt par vienu no taviem variantiem. Es esmu sapratusi – jebkurš vīrietis, kurš patiesi vēlēsies būt ar mani, par to nešaubīsies. Kaut vai tāpēc, ka esmu sieviete, kas ir pelnījusi būt viņa vienīgā.
Tu nekad nevarēji līdz galam izlemt, kas es tev esmu. Lai gan domāju, ka tu zināji vairāk nekā izrādīji. Bet tas nav svarīgi, ko mēs domājam un runājam. Svarīgi ir tas, ko mēs darām.
Bet tu manis dēļ nekad un neko nedarīji.
Es vienmēr pārdzīvoju, domāju, kas starp mums nav kā vajag un, ka starp mums ir kaut kas vairāk. Es domāju par to, cik gan daudz mūsu starpā ir palicis neizrunāts…
Bet tas arī viss. Es pateicu visu, ko vēlējos, bet tas, ko tu nepateici, vairs nav tas, par ko man būtu jāpārdzīvo. Es gaidīju kādu tavu lēmumu, bet nesagaidīju. Es samierinājos ar mūsu brīvo un nesaprotamo statusu. Un atlaidu to.
Es sapratu, ka dažkārt kaut kas beidzas bez beigām. Bez galējā punkta. Un tas ir normāli, jo es zinu, ka varu atrast jaunu sākumu.
Es negrasos runāt sliktu par mūsu pagātni vai solīt, ka nekad tev vairs nepieskaršos. Tāpēc, ka es nedomāju, ka zinu vairāk par visumu, kas valda pār pasauli. Bet tas, ko es zinu skaidri ir, ka šajā dzīves brīdī tu nevēlies būt ar mani, tāpēc esmu nolēmusi atrast kādu, kas vēlēsies.
Tu vēlējies, lai es dodos uz priekšu, un es došos. Taisni pie tā vīrieša, par kura nodomiem man nebūs jāšaubās; kas neklusēs, kad viņam uzdos nopietnus un sarežģītus jautājumus.
Lieta ir tāda, ka es nezinu, kas mēs ar tevi patiesībā esam, jo tu nekad to nevarēji tā īsti pateikt. Un, lai gan tu nekad man nelūdzi būt par Tavu, tu nekad manā priekšā durvis arī ciet nevēri.
Bet šoreiz, lai arī cik ļoti es tevi cienītu un rūpētos, es vairs nevaru palikt. Es nevaru turpināt tev prasīt, vai tu esi gatavs būt godīgs un risināt attiecības, kā pieauguši cilvēki, jo tāpat atbildes vietā būs vienkāršs klusums.
Lai gan es vairs nevaru būt viens no taviem variantiem, es nezinu kā to realizēt. Tāpēc , ka tu kļuvi par manas sirds daļu. Es to nemaz nevēlējos, jo dabūt tevi no turienes ārā ir grūtāk nekā ielaist. Tu esi manas dzīves grūtākā cīņa, bet es cenšos to uzvarēt.
Katru dienu es atkāpjos vienu soli, un, iespējams, kādreiz es būšu pietiekami tālu, lai sevi pārliecinātu par to, ka starp mums nekā nav.
Bet tev ir jāzina, ka katrs mans vārds bija taisnība. It īpaši par mīlestību. Es nenožēloju to, ko runāju. Dažām lietām vienkārši ir jāļauj iet. Ja liktenis tā būs lēmis, viņas tāpat atgriezīsies…
Avots: Cluber.com.ua
