Noderīgu prasmju ieaudzināšana ļauj bērnam izaugt par patstāvīgu un pilnvērtīgu personību, kas ciena savus vecākus. Mums ir, ko mācīties no gudrās tibetiešu tautas.
Pats galvenais – nekādu pazemojumu un fizisku sodu.
Pirmais periods: līdz 5 gadu vecumam
Ar bērnu ir jākomunicē kā ar karali. Aizliegt neko nedrīkst. Drīkst tikai novērst uzmanību. Ja bērns dara kaut ko bīstamu, tad vajag uztaisīt izbijušos sejas izteiksmi un iesaukties. Tādu valodu bērns ideāli saprot.
Tajā vecumā bērnā attīstās ziņkārība un interese par dzīvi. Viņš vēl nespēj izveidot garas, loģiskas domu ķēdītes. Piemēram, viņš sasita dārgu vāzi. Viņš nesaprot, ka, lai tādu nopirktu, ir daudz jāstrādā un jāpelna nauda. Sodu viņš uztvers kā apspiešanu. Tādējādi tu viņam neiemācīsi nesist vāzes, bet vienkārši parādīsi, kurš ir lielāks un varenāks.
Otrais periods: no 5 līdz 10 gadu vecumam
Šajā laikā ar bērnu jākomunicē kā ar vergu. Ir jādod viņam uzdevumi un jāpieprasa to izpildi. Par nepakļaušanos drīkst sodīt (bet, ne fiziski).
Šajā vecumā bērnam strauji attīstās intelekts. Viņam ir jāiemācās prognozēt apkārtējo reakciju, ko izsauc kāda viņa rīcība. Viņam ir jāiemācās piesaistīt pozitīvo reakciju un jāizvairās no cilvēku kaitināšanas. Šajā periodā nevajag baidīties bērnam dot darīt. Daudz.
Trešais periods: no 10 līdz 15 gadu vecumam
Kā ar viņu komunicēt? Kā ar līdzvērtīgu. Protams, tāpat vecāki ir līmeni augstāk, jo apzinās, ka viņiem ir lielāka dzīves pieredze un zināšanas. Iesaisti bērnu nopietnu jautājumu risināšana, lūdz viņa viedokli. Ļauj viņam sajusties patstāvīgam. Savu kārtību „uzspied” bērnam caur diskusijām un padomiem. Ja tev kaut kas nepatīk, pievērs viņa uzmanību negatīvajām sekām. Šajā laikā bērnā formējas patstāvīga un neatkarīga domāšana.
Ceturtais periods: no 15 gadu vecuma
Izturies pret bērnu ar cieņu. Audzināt viņu ir jau par vēlu, tāpēc atliek vien vākt sava darba augļus.
Avots: mirkrasoty.life
