Kur ir robeža starp izdabāšanu bērnam un veselīgas un pašpārliecinātas personības lološanu? Tas ir jautājums, kas, iespējams, nodarbina daudzu vecāku prātus. Tāpēc portāls „Power of Positivity” piedāvā aplūkot četrus pozitīvās audzināšanas pamatprincipus.
Bērns drīkst kļūdīties
Gaidot no bērna tikai nekļūdīgu rīcību, viņš gūst nežēlīgu un nepatiesu priekšstatu par dzīvi. Ja bērnu kaunina, viņā rodas pastiprināta vainas izjūta. Ieteicams ievērot uzskatu, ka dzīvē kļūdu nav, kļūdas – tā ir pieredze. Koncentrējoties uz problēmu, nevis risinājumu un pastiprināti atzīmējot slikto, labajam nav iespēju izpausties.
Ja kļūdīties ir aizliegts, sākas pieļauto kļūdu slēpšana un melošana. Tāpat rodas nepieciešamība sevi aizstāvēt, attaisnojot savu kļūdīšanos vai meklējot vainu citos, zema pašcieņa un sevis nosodīšana. Īstenojot principu, ka kļūdas ir pieredze, bērnam veidojas iemaņas no šīs pieredzes mācīties.
Bērns drīkst atšķirties
Bērnam jāļauj saprast, ka būt atšķirīgam nav nekas slikts. Katrs bērns ir pelnījis mīlestību – katrs ir neatkārtojams un īpašs. Gan zēni, gan meitenes aug pašpārliecinātāki, ja apzinās, ka netiek salīdzināti ar citiem.
Pavēro, ar ko bērns labprātāk nodarbojas, kad ir vienatnē. Reizēm tās ir nodarbes, kas netiek klaji demonstrētas apkārtējiem, taču, kad bērns uz brīdi ir savā pasaulē, tās izpaužas. Šis princips palīdz ieraudzīt bērna individuālo “ceļu”, un principa īstenošana palīdzēs bērnam attīstīt savus unikālos dotumus, spējas un talantus.
Bērns drīkst paust negatīvās emocijas
Ir tikai normāli, ka dažkārt, lai justos labāk, bērnam vienkārši kārtīgi jāizraudas un reizēm viņš sadusmojas vai apvainojas. Iedrošinot bērnu paust arī negatīvas emocijas, mācam bērniem apzināties savas izjūtas un prasmi tās kontrolēt.
Negatīvas emocijas vienmēr ir akceptējamas, taču tās jāpauž pieņemamā laikā, vietā un veidā, un vecākiem jāprot būt pietiekami stingriem, lai nepakļautos bērna dusmu izvirdumiem. Ir jāļauj bērnam runāt, viņš atzinīgi novērtēs klausīšanos! Tāpat svarīgi atcerēties – kamēr vecāki nav tikuši skaidrībā ar savām izjūtām, viņi nespēs sekmīgi palīdzēt saviem bērniem.
Bērns drīkst iebilst, bet noteicošie ir vecāki
Kad bērns pirmo reizi pasaka “nē”, viņš paziņo pasaulei “es esmu”. Ir ļoti svarīgi bērna pašapziņu nemazināt, jo pozitīvās audzināšanas mērķis ir audzināt nevis bezierunu paklausīgus bērnus, bet gan atsaucīgus, uz sadarbību vērstus bērnus, un uz sadarbību spējīgs ir tikai neatkarīgs cilvēks. Īstenojot šo principu, bērnos attīstās prasme pretoties autoritātēm tad, kad tas ir nepieciešams. Lai palīdzētu bērnam saprast, ka patstāvība un atbildība nozīmē vairāk nekā tikai spēju pateikt “nē”, pieaugušajiem jāizvairās būt autoritatīviem bez vajadzības.
Autors: Dieviete.lv
