Ja sieviete un vīrietis pārtrauc savas partnerattiecības, ir ļoti svarīgi, lai bērna dzīvē paliktu abi vecāki. Tas ir nozīmīgi pilnvērtīgai personības attīstībai. Kā organizēt tēvu un bērnu dzīvi pēc tam, kad abi vecāki ir šķīrušies, stāsta klīniskā psiholoģe, psihoterapeite Līga Bernāte.
Ļauj pierast pie jaunās situācijas!
Vecākam, kas aiziet dzīvot atsevišķi, jāņem vērā, ka, tiekoties ar bērnu pēc kāda atšķirtības brīža, mazais var būt klusāks, kautrīgāks. Jāpaiet laikam, kamēr viņš pierod pie jaunās situācijas. Netincini bērnu ar frāzēm, kā “vai tad tu mani vairs nepazīsti?!”.
Spēlējieties kopā!
Svarīgs ir laiks, ko tētis pavada ar bērnu, liekot uzsvaru ne tik daudz uz kvantitāti, bet gan uz kopā pavadītā laika kvalitāti. Tā ir kopīga spēlēšanās, rotaļas, sarunas. Tradicionālais kopīgais kino apmeklējums, iešana uz kafejnīcu vai lielveikalu iepirkties nesniedz to komunikāciju, kas veidojas spēlējoties. Kopīga rotaļāšanās smilšu kastē būs daudz vērtīgāka, jo tā viens otru var iepazīt dziļāk.
Tiecieties regulāri!
Ja vecāku šķiršanās laikā bērns ir pavisam mazs, tad regulāras tikšanās ir ļoti svarīgas. Tikai tā var izveidot tuvas un īstas attiecības ar tēti. Bērnam 1–2 gadu vecumā tētis būtu jāredz vairākas reizes nedēļā.
Ņem vērā bērna intereses!
Pavisam mazu bērnu vecākiem jārēķinās ar bērna dienas režīmu un to, vai mazais vēl tiek barots ar krūti. Viens no Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību pamatprincipiem ir nekaitēt bērnam un rīkoties viņa interesēs. Šajā vecumā bērna attīstībai diendusa un dienas režīms ir ļoti svarīgs, tāpēc apciemojumi vai bērna ņemšana pie sevis ir jāpakārto mazā cilvēka vajadzībām. Jautājums ir arī par nakšņošanu ārpus mājas. Ja bērnu baro ar krūti, tad tas nav iespējams. Arī, ja tēvs iepriekš nav bijis ļoti iesaistīts ikdienas aprūpē un nav naktīs cēlies pie mazā, mazs bērns vakarā un naktī gribēs pie mammas.
Kā dalīt laiku
Ja tēvs ir bijis pilnvērtīgi iesaistīts bērna audzināšanā visu laiku un arī pēc šķiršanās vēlas būt daļa no atvases dzīves, tad dzīvošana pie abiem vecākiem pusi no laika jeb tā sauktais Skandināvijas modelis, kad 50 % laika bērns pavada pie mammas, bet otrus 50 % – pie tēva, nav slikta izvēle. Šāda laika dalīšana nenāks par labu bērna emocionālajai pašsajūtai, ja vecāki to dara, lai iespītētu otram. Dažviet ārzemēs tagad tiek ieviests cits sadzīves modelis – bērnam ir vienas mājas, kurās pārmaiņus dzīvo mamma un tētis.
Šķiroties gaidas no komunikācijas ar tēti meitenēm un zēniem saglabājas tādas pašas, kā dzīvojot vienotā ģimenē. Pirmsskolas vecumā, kad veidojas dzimumidentitāte, puika gribēs būt kā tētis un darīt “veču” lietas. Ir labi, ja tētis ar dēlu dodas dabā, veic kopīgus darbus un puika mācās būt vīrišķīgs kā tētis. Mammai tas būtu jāļauj, neizprašņājot par katru paveikto darbību.
Tāpat normāli, ka mazā meitene gribēs precēt tēti. Viņai būs svarīga tēta apbrīna un novērtējums, kā arī skaidri norādīta robeža, ka precēt tēti nav iespējams. Bet tas neliedz tētim pret mazo meitiņu izturēties tā, lai tikšanās laikā viņa būtu tēta mazā princese.
Autors: Mammām un Tētiem
