Kļūstot par jaunajiem vecākiem, bieži vien šķiet, ka bērns paņem visu uzmanību. Tomēr, lai bērniņam būtu iespēja augt veselīgā un drošā vidē, vecākiem jārūpējas ne tikai par viņu, bet arī par savstarpējām attiecībām. Vecāki joprojām ir arī partneri – randiņi, romantika un īsta kopābūšana ir neatņemama ģimenes dzīves daļa, lai nepazaudētu viens otru ikdienas rutīnā un neļautos nogurumam, ko rada rūpes par bērniem un ikdienas pienākumi.
Rimi Bērniem emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte īpaši jaunajiem vecākiem atgādina, ka rūpes par savstarpējām attiecībām ir svarīgs aspekts ne tikai pašu, bet arī bērna labsajūtai. Ģimene ir vienots dzīvs organisms, tikko vecāki jūtas nelaimīgi, arī bērniņš to jūt un var kļūt nervozs un neapmierināts ar dzīvi. Laimīgi vecāki visbiežāk nozīmē arī laimīgus bērnus.
Emocionālās labsajūtas eksperte iesaka, kā labāk saplānot laiku un par ko īpaši padomāt, lai pāris veiksmīgāk saglabātu partnerattiecības laikā, kad ģimenē ienāk bērni.
Sarunāties vienam ar otru
“Par partnerattiecībām būtu vēlams domāt ne tikai kampaņveidīgi, bet ik dienu, ieviešot dažādus rituālus. Lai atrastu tam laiku, labs padoms ir likt bērnus gulēt, pirms pie miera dodas vecāki. Lai arī daudzās ģimenēs bērniem ļauj dzīvoties nomodā līdz brīdim, kamēr viņi paši aiziet gulēt, vecākiem tas var būt nogurdinoši. Noliekot bērnus gulēt kaut vai 1–2 stundas agrāk, vecākiem vakarā ir iespēja pabūt divatā un šajā laikā pārrunāt nākamās dienas vai brīvdienu plānus. Tāpat šo laiku var veltīt sarunai par aizvadīto dienu – kā otram gājis, vai noticis kas pozitīvs vai, tieši pretēji, negatīvs. Komunikācija pāra attiecībās ir viens no svarīgākajiem aspektiem. Pat ja dažreiz šķiet, ka tas tāds nieks vien ir, savā starpā ir jārunā un ir jāuzklausa vienam otru,” sarunu nozīmību attiecībās uzsver psiholoģe.
Iveta Aunīte sarunu laikā iesaka arī pārrunāt bērna audzināšanas principus, lai vecāki būtu vienisprātis, kas bērniņam nepieciešams, kā vecāki viņu vēlies audzināt, kādus principus ievērot bērna audzināšanā, ko un kā darīt vai nedarīt, lai vecāku starpā valdītu vienprātība.
Doties romantiskos randiņos
“Romantiska tikšanās ir atslodze no vecāku lomām un atbildības, un vismaz vienu reizi nedēļā būtu jāatvēl laiks viens otram. Lai šo laiku varētu izbaudīt, pirmais un svarīgākais punkts ir atrast cilvēku, kam abi vecāki spēj pilnībā uzticēt bērnu. Tā var būt auklīte vai vecvecāki, varbūt ģimenes draugi vai bērnu auklēšanā pieredzējusi draudzene. Atslēgties no vecāku lomām un kļūt atkal par pāri nebūs iespējams, ja ik pēc 15 minūtēm būs jāzvana uz mājām, lai pārbaudītu, vai viss ir kārtībā,” norāda Iveta Aunīte. Par aukli nederēs arī cilvēks, kurš, netiekot galā ar mazuli, zvana vecākiem un lūdz braukt mājās. Tāpēc labi būtu, ja tie, kas pāri laiž uz randiņu, ir pietiekami viedi, nejautā, kad būsiet atpakaļ, un nepārmet, kāpēc tik bieži kaut kur ir jādodas, bet novēl labi pavadīt laiku un ļauj abiem atgūt tik nepieciešamos ģimenes harmonijas resursus.
“Jo mazāks bērns, jo īsāks laiks, ko vecāki var pavadīt kopā. Kamēr bērniņš vēl ir zīdainis, pastaiga divatā vai kafijas malkošana parkā būs pietiekama. Ap 8–10 mēnešu vecumu un ap 15–18 mēnešu vecumu bērnu attīstībā ir periods, kad viņi ļoti trauksmaini reaģē uz vecāku, īpaši mammas, pazušanu no uzmanības redzesloka. Tomēr tas nav iemesls vispār atteikties no laika sev. Tad kopā būšanas laiku ar partneri plāno īsāku – nevis nedēļas nogali, bet dažas stundas. Piemēram, pāris var izmantot laiku, kamēr bērns ir bērnudārzā, lai veltītu laiku arī savām attiecībām. Tāpat var palūgt vecvecākus aiziet kopā ar bērnu uz rotaļu laukumiņu vai izvest bērnu pastaigā ar ratiņiem. Vienā mājsaimniecībā dzīvojoši vecvecāki vai pieaugušie šajā laikā var būt liels atspaids vecāku attiecībām,“ iesaka emocionālās veselības eksperte.
Doties brīvdienu izbraucienos ar vai bez bērniem
Kad mazulis jau ir paaudzies, pavisam dabiska ir vecāku vēlme kaut kur aizceļot, kaut uz blakus esošo pilsētu, varbūt pat divatā. Bet vai tas emocionāli netraumēs bērnu? Vai viņš nejutīsies pamests un aizmirsts? Psiholoģe iedrošina – vecākiem ir tiesības atpūsties: “Ja vecāki ikdienā pilda savas funkcijas un nodarbojas ar bērnu, kad ir ar viņu kopā, viena nedēļas nogale vai divas nedēļas garš ceļojums bez bērna neradīs paliekošas emocionālas traumas.” Prombūtne, kas ir ilgāka par 3 nedēļām, gan var radīt gadu vecam bērnam emocionālas grūtības. Atgriežoties no ilgākas prombūtnes, vecākiem jārēķinās, ka bērns var izrādīt atsalumu pret vecākiem, kas viņu “pameta”. Tā ir dabiska reakcija, uz kuru nevajadzētu pārspīlēti reaģēt, apberot bērnu ar dāvanām.
Atrast laiku sev
Iveta Aunīte uzsver, ka harmoniskai ģimenes dzīvei ne mazāk svarīgs ir randiņš katram pašam ar sevi. Tas ir laiks, kad pieaugušais pievēršas tikai savām interesēm; dara tikai to, ko grib pats. Svarīgi, lai laika atvēlēšana savām vajadzībām notiktu bez vainas izjūtas pret bērniem vai partneri. Tie var būt pārgājieni, meditācija vai iemīļotās filmas skatīšanās vienatnē. Laiks ar sevi ir svarīgs, lai atjaunotu savu enerģijas līmeni, tāpēc ik dienu vismaz 15 minūtes būtu jāvelta sev. Saudzējot otru un izprotot, ka katram vajag laiku sev, vecāki var vienoties, ka reizi nedēļā katram viens vakars ir pilnībā brīvs savu darbu, interešu un hobiju īstenošanai. Šajā dienā ar bērnu gulēt likšanu, mājas pienākumiem un pārējām sadzīviskajām lietām tiek galā otrs.
