Bērni mācās galvenokārt no vecāku piemēra. Tāpēc pareiza audzināšana ietver vecāku uzvedību noteiktās situācijās. Šeit ir lietas, kuras labāk nevajadzētu darīt bērna klātbūtnē.
Mēs varam iemācīt bērnam šķērsot ceļu tikai pie zaļās gaismas, bet, ja vecāki pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus un šķērso ceļu pie sarkanās gaismas, tad bērns rīkosies tāpat. Bērni vispirms mācās pēc vecāku piemēra. Nav tik svarīgi, ko tu saki bērnam. Ir svarīgi, ko tu viņam rādi.
Vecāki nevar šo darīt bērnu klātbūtnē:
Pārkāpt drošības noteikumus
Šī ir pirmā lieta, kas vecākiem jāatceras. Ja viņi šķērso ceļu neatļautā vietā, rīkojas neuzmanīgi ar uguni, smēķē, dzer, kaujās vai atļaujas sev jebkādu citu postošu rīcību, tad bērns rīkosies tāpat. Vecākiem jāievēro visi bērnam nepieciešamie drošības noteikumi. Tā būs labāk visiem.
Melot
Mammas un tēti vēlas, lai viņu bērns viņiem vienmēr saka patiesību. Tajā pašā laikā viņi paši bieži melo – viens otram, citiem cilvēkiem, pašam bērnam. Bērns nedzirdēs jūsu norādījumus, ka “melot ir slikti”. Viņš redzēs, ka mamma vai tētis melo. Un mamma un tētis bērnam ir visa pasaule.
Strīdēties, lamāties, kliegt
Ja ģimenē ir konflikti, kas notiek bērnam redzot un izpaužas kā agresija, kliedzieni, lamāšanās, tad bērns iemācīsies tieši šo uzvedības modeli. Konflikta situācijās viņš rīkosies tieši tāpat. Bērns atkārto visu, ko redz. Nebrīnieties, ja viņš lamājās vai kaujās skolā.
Runāt rupjības
Tas pats. Ja bērns dzird, kā mamma un tētis pastāvīgi lieto lamuvārdus, tad viņš tos arī savā ikdienā pielietos. Bērns šos vārdus teiks, gan skolā, gan ciemos, jo viņš uzskatīs, ka tas ir normāli. Bērns nesaprot, kāpēc šie vārdi ir slikti un kāpēc nav pareizi tos pateikt skaļi, jo vecāki tos saka bieži.
Tas nu gan nav taisnība, bērns pilnīgi neatkārto vecākus, viņam ir savas situācijas dzīvē. Man četri bērni,zinu ko runāju…turklāt pati esmu bijusi bērns un zinu gan, ka atdarināt mammu vai tēti nemaz nav tik vienkārši. Tas, ka skolotājiem un psihologiem vienkārši ir ērtāk tā uzskatīt, nenozīmē, ka tā arī ir.
Esmu mamma 9 gadus vecam puikam. Pilnībā piekrītu rakstā teiktajam, ka bērna uzvedības modeli lielā mērā ietekmē vecāku uzvedība. Nereti mans bērns stresa situācijās uzvedās gluži kā es, sākumā tas man ļoti nepatika, līdz es atskārtu, ka es rīkojos tāpat un viņš mani tikai kopē.