Šodienu pasludinu par čīkstētāju rūgumpodu dienu, kurā atļaujos papīkstēt par stulbākajām savas dzīves lietām. Pirmkārt, no manis šuvēja ne pa kam nesanāks. Jā, es ļoti labi izprotu savu svārku traģēdiju, kad manis iešūtās vīles neizturēja trako kāju tirināšanu Fonteina mūzikas pavadījumā, bet, ej tu sanatorijā, arī manas bikses sāk irt pa vīlēm.! Es iešuvu ar tādu rūpību un uzmanību, kā Mārtiņš Luters tulkoja Bībeli. Trakākais, ka varbūt pie vainas nemaz nav manas unikālās šūšanas prasmes, bet tīri elementāri – es pieņemos svarā, kā rezultātā drīz līdzināšos staigājošai bifšteku kapsētai. Tas gan nav tik skumji, kā uzvilkt rokās kurpes un žēli noraudzīties uz vaļējām šņorēm, kuras nav iespējams sašņorēt, bet man tik un tā ir neliela aizdoma, ka pieņemšanās svarā tik dziļi satriekusi manu šķīsto dvēseli, ka es turpmāko nedēļu ieturēšu kaut kādu diētu. Otrkārt, es taisīšu tetovējumu. Mani gan ļoti traumē apziņa, ka patiesībā es esmu neizlēmīga kā Latvijas valdība, kas nespēj izlemt, palielināt to degvielas akcīzes nodokli vai nē. Es nevaru izdomāt – labāk izkropļot kāju vai kaklu. Visus iespējamos mēslus saistībā ar kakla tetovēšanu esmu pilnīgi un galīgi apdomājusi[pie vakarkleitas, kuru uzvelku reizi 18 gados, tetovēts kakls neizskatīsies glīti], bet virs potītes nevarēs redzēt zem garajām biksēm, lai arī uz kājas izskatās daudz piemīlīgāk. Un visbeidzot, šodien dzīve liekas skumja, jo ir desmit lietas, kas man tuvāko 4 gadu laikā jāizdara, pretējā gadījumā es jutīšos nepilnvērtīga. Un šīs desmit lietas nemaz nav tik trakas, lai tās nepaveiktu – Labi nolikt eksāmenus, aizbraukt uz Japānu, nodot asinis, nomest trīs kilogramus, aizsūtīt Postsecretu, iemīlēties, dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, atvainoties labākajai draudzenei, izspēlēt smieklīgu pirmā aprīļa joku un ķerties pie olu mizošanas ar nazi, pēc tam iekliedzoties: ”Tikko asināju nazi, atkal negriež!”. Kas tajā visā skumjš.? Tas, ka es neesmu pietiekami kreatīva, lai uzstādītu sev neizpildāmus mērķus. Vienkārši drausmīgi. Lai visām šodien iedvesma un Tolstoja Anna Kareņina.
