Šodien (drīzāk gan vakar) bija lielā Latvijas talka, bet es nācu talkā pati sev, lai piepildītu kaut dažus no tiem sapņiem, ko vaļējām acīm izsapņoju un Tēvam izstāstīju Jaungada naktī, gulēdama draudzes jauniešu telpās. Viens no tiem bija par apdzīvojamās platības palielināšanu, kas izklausās visai neiespējami, ja dzīvo ierobežotā vietā, proti, 35 kvadrātmetru lielā dzīvoklī. Taču jau kopš brīža pirms apmēram pieciem gadiem, kad šeit ievācos, es sapņoju par reibinošu ziedu ieskauta balkona galdu un krēsliem. Man sapnis drīz būs pārtapis īstenībā, jo šodien puķu podiņos iesēju, gādīgi aplaistīju un vissaulainākajā vietā uz palodzes noliku dažādas balkona puķes, turklāt tiku galā ar sarežģītu izvēles situāciju un skaisto kurpīšu, brīnišķīgā mētelīša, romantiskās kleitiņas un daudzu citu iespējamo pirkumu vietā iegādājos galdiņu un divus krēslus. Ne cik ilgi vairs, un es jau agrā vasaras rītā šādā mazā paradīzē malkošu savu rīta kafiju un lasīšu grāmatu…
