acis iegrimst graamataa,pierod pie burtu lieluma,skrien uz priekshu bez apstaajas.lapas nochaukst paarshkjirot,tipograafijas smarzha,rokaas sataustu vaaku. sarkana debess pamale nogrimst aiz eekaam,aiz kokiem,taalumaa. ik peec minuutes es sevii peekshnji un negaidiiti pashai sev apjaushu dziivesprieka dzirksti. nudien,es juutos labaak.
vakars.
0
Iepriekšējais rakstsslinkums, vai kas tāds
Nākamais raksts….gatavojoties Rīgas Nordea maratonam :-)