hū. beidzot tas laika sprīdis, kad mani viss kaitina, neapmierina un uzdzen dusmu, ir garām. ir jauna nedēļa, un turpmāk daudz lietas mainīsies. šorīt nolēmu, ka es savu dzīvi svinēšu. nolēmu uz visu skatīties pozitīvi un līdz šim man lieliski izdodas: * nolēmu zābakus nepirkt šomēnes, bet gan atlikt tikai pusi no nepieciešamās summas un nākammēnes pielikt klāt otru pusi – lai nav mēneša beigās jāknapinās. [lai apstiprinātu sajūtu, ka jāknapinās nebūs, nopirku sev laša steiku, ko vakariņās pagatavot ar dažādām garšvieliņām, un jau tagad nevaru sagaidīt vakaru!] * nudien priecīga esmu par šīs dienas atklājumu – pie mājām netāli esošajos humpīšos pamanīju grāmatu plauktu, dažādas grāmatas [sākot ar lubenēm un beidzot ar biogrāfijām] ar izdevuma gadu ne senāku par 2000-šo, visas par 20 sant. Tā kā man tik ļoti patīk lasīt, bet esmu pamanījusi, ka e-bibliotēkā dikti acis gurst, kad es kārtīgi pieķeros klāt kādam gabalam, tad dažs labs gabals orģinālvalodā un uz papīra par sliktu noteikti nenāks! vēl angļu valodas zināšanas sanāks uzlabot. * un es nomizoju sev burkāniņus, ko pagrauzt – jau trīs dienas dikti gribējās, bet nekādi nevarēju saņemties pārvarēt slinkumu, jo burkānu mizošana noteikti ir mana pēdējā mīļākā nodarbe virtuvē! tik garšīgi. tik daudz prieka, par tik maziem sīkumiem – es noteikti tā turpināšu! 🙂
