Es sen jau vēlējos jums pievienoties, bet dažādu iemeslu dēl to esmu izdarījusi tikai šobrīd! Vēlos uzrakstīt par mīlestību, uzzināt šo to no jūsu pieredzes. Uzreiz konkrētu ķeršos ie lietas un jautājuma- cik no Jums izjūt neviltotu milestību, cik ilgas attiecības jums tādā gadījumā ir? esmu noraizē’jusies un sašutusi. Es nezinu kā tas ir mīlēt kādu. Man tik ļoti gribas neviltotu mīlestību just. hmm, banāli? Bet patiesība. Man nu jau kā gadu ir draugs, bet es ne reizi neesmu viņam teikusi, ka mīlu viņu. Par šo tēmu nemaz neesam runājuši. iespējams, viņš kā vīrieties nemaz par šo nevēlas runāt, jo kā zināms viņi ir tie "stiprie" dzimumi, kas par tādiem sīkumiem nerunā un neiedziļinās. Katreiz, kad vēlos runāt par attiecībām, viņš saka, ka viņam no tādām sarunām sāp galva, nevēlas tajā visā iedziļināties, jo esot labi kā jau ir.. Gads pagājis, roža briļļu ar vairs nav, nekādas dzirksteles..nekā.. Kā tajā teicienā- mīlestība nav tad, kad TU visu dienu priecājies par ziedu smaržu, bet gan visu dienu klausies par 95 benzīnu.. Runājot par ziediem, tādu prieku man vsp ir gadījies pedzīvot vienreis, kad draugs uzdāvin’ja ro zu pušķi, jo kā viņs saka ziedus dāvina tikai vecām vecenēm.. ahh.. absurds. Jūs jautāsiet, kādēļ man vēljoprojām ir attiecības ar šo puisi? Esmu izteikts ģimenes cilvēks, man vajag attiecības, man vajag kādu par kuru rūpēties, kuru gaidīt mājās, kādu par kuru uztraukties. Kādu ar kuru dalīties.. Itkā puišu uzmanības netrūkst, bet visi kā viens gaida tikai vienas nakts attiecības, es neesmu tāda, kura izrāda tādu attieksmi, es nezinu kāpēc tikai šie puiši pievērš uzamnību. Negribot zaudēt attiecības, kamēr nebūšu attradusi "princi baltā zirgā", es neko nemainīšu. Tēdēl arī neriskēju un neveidoju jaunas attiecības, negribas "mētāties" no viena pie otra. Esmu sapratusi, ka atrast labu vīrieti mūsdienās ir ļooti grūti. Viņi visi ir mūžīgie bērni, cits izrāda vairāk cits mazāk.. Varbūt esmu pārāk prasīga, Es ļoti labi zinu ko gribu- patstāvīgu, neatkarīgu, mīlošu, saprotošu, gudru vīrieti sev blakus. tas ir par daudz? Kā jūs novērtējat to kas jums ir blakus? Kā jūsos izpaužas mīlestība? Pastāstiet kā tas ir mīlēt kādu? Mīlestībarodas laika gaitā? Vai sajutāt zureiz.. Vai arī sakat, ka mīlat otro pusīti, bet patieībā jūtat ko citu. Bezgala banāli varbūt, bet tajā pašā laikā neprātīgi svarīgi tas ir man. Ceru uz jūsu atsaucīgajām atbildēm 🙂 p.s. have a nice day
