Es nesaprotu! Kā pret sienu! Daru tā un daru šitā un vienalga nekā! Johaidī! Kā lai jauns cilvēks iegūst darba pieredzi, ja nedod tādu iespēju?! Esmu gatava sevi pierādīt kā priekšzīmīgu darbinieci, tikai dodiet iespēju! Esmu nikna! O. Mandino raksta, ka nevajag satraukties, ja progress notiek lēni… Bet man jau sāk likties, ka nenotiek nekas! Ja kaut kas pabīdās uz priekšu tad pilnīgi bez kādiem rezultātiem. Esmu 100% optimiste, bet ziniet vienreiz mērs ir pilns un asaras gāžas aumaļām. Pluss sāku piekrist, ka omtmists, kas par visu smaida un visur saskata pozitīvo pusi sāk jau izskatīties pēc pamuļķa! Es saprotu arī to, ka panākumi neneāk viegli un tomēr nav jau iespējas kaut kam iet uz priekšu, jo viss stāv uz vietas nemaz nerunājot par to vai tas ir viegli vai grūti, jo nekā jau nav! :-/
