Jau pāris dienas domas grozās ap jautājumu- sekss! Kas tur ko domāt, vajag tikai dārīt?? hm… Nav man milzīgas pieredzes, drīzāk mazas, bet neesmu arī īsti kategorijā, kura gaida īsto un tikai ar īsto. Es drīzāk vēlos atrast Savu seksualitāti, to parliecību, atbrīvotību, kuru otrs cilvēks papildina nevis piepilda. Tad nu devos meklējumos. Zinot, ka šobrīd attiecības nevēlos, piekritu ”prieciņa” izklaidēm, ar domu, ka varēšu ekspermentēt un meklēt kas man un kā man patīk, kā arī apgūt ķādu devu pieredzes, ko partneris uzkrājis! Kā sanāca? Esmu šobrīd pārdomās, kā ir labāk, kad seksa nav, vai piekrist uz sliktu seksu. Kāpēc slikts, jo uzticējos, ka partneris ar lielāku pieredzi un seksā man nu dien nepatīk dominēt, bet gadās arī gadījumi, kad laikam vienkārši tā dzirkstele, kas ir pirms, kaut kur izplēn, kad esam bez drēbēm un viss ir procesā, pat nevaru izskaidrot, bet pieškārieni ne tādi, kustība drīzāk traucējošas un kaut kas… domās štukoju, nu kad tas ātrāk beigsies. Un dīvainākais, ka sarunājoties, flirtējot ir tāda ķīmija, viss ir līdz brīdim, kad sākas process, tad tas viss izūd. Skaidrs man ir, ak ar šo cilvēku vairāk nemēģināšu, alikam vienkārši nesaskan, un labāk iztieku bez, nekā pēc tam ir sirdsapziņas pārmetumi, nu ko es ielaidos, ja gultā jādomā, kad ātrāk tikšu ārā! Vai jums ir bijusi ”ķīmija” ar kādu, bet gultā viss tutū..???:)
