Vienu rītu tu piecelies un saproti, ka tava dzīve ir viens liels murgs. Tas ko tu sev kādreiz esi nosolījies nekad nedarīt ir piepildījies uz darīt. Piemēram, es sev solīju, ka nekad nepieļaušu, lai mana dzīve pārtop rutīnā. Un kas tagad notiek? Esmu pilnīgā rutīnas pakaļā. Tātad torīt es piecēlos, iedomājos un ironiski sasmējos pie sevis tā ,ka smiekli atbalsojās tukšajā istabā. Paradokss vai nolemtība? Tagad nu sēžu un prātoju ko lai pie velna daru, ir taču pavasaris- saule spīd, taureņi flirtē un suņi parkā pārojas. Es varētu būt kā Skārleta un teikt es domāšu par to rīt un patiesībā tā es arī daru- atlieku to uz nākamo dienu. Stulbi jau ir, bet nu šodien ir sestdiena un tas nozīmē pilnīgas oficiālas brīvdienas. Mļin, es dodos dušā pēc vakardienas miesa alkst svaiguma. Have a nice day!
