Mūsu valsts svin 20. neatkarības dienu, taču es visu dienu pavadīju zem segas ar mīļāko grāmatu rokā, izdomāju nogriezt narcises un ielikt vāzītē un tīksminājos pa ārā pavērušos ainavu, vienkārši divas vārnas un vecu veca liepa un mana iztēle sazīmēju koku zariem saskaroties, kādas grieķītes ģimetni. Vsipārēji kopš vakar noskatījos Aleksandru, kaŗtējo uzbliezto holivudas grāvēju, interese par grieķu ēdieniem pieauga 🙂 Esmu pavisam pozitīvi ar sirdi ēdienu gatavošanā un tomātu ēšanā, a nu un kas, ka spāņu un bez ūsām, tomāts ir un paliek tomāts. Atziņa, no visa nav iespējams izvairīties, dzīve vienkārši tev kādreiz iespers pa pakaļu un tad tu vaimanādsm politiskasi zvērs kauksi un dejosi pēdējo cūkas nāves deju… Izkatās, ka vakars būs pie kamīna ar pūde’to zilo sieru un sarkanvīnu,pilnai baudai vai persoņigajai velmei pietrūkst masāžas un rožu 😀
