Vēla nakts, sēžu, skatos pa logu, redzu zvaigznes, naksnīgu skatu uz ielu, māju logus, kaut kur pazib dzīvība. Aizdomājos par to cik daudz skaistā mums ir apkārt, ikdienas steigā bieži to nenovērtējam, par to cik daudz mums ir dots un bieži raizējamies par to kā mums nav. Skarbi. Bet vai jūs zināt cik daudz kāds no pasaules iedzīvotājiem būtu spējīgs atdot, lai būtu tikpat laimīgi kā daudzi no mums? Cik mēs daudz patiesībā varam dot citiem.. smaids, kas neko nemaksā, spētu iepriecināt pat cilvēku, kuram nav nekā daudz, viņš priecātos par to, ka nav citiem vienaldzīgs, viņam nav nepieciešamas dārgas materiālās vērtības, tikai nedaudz mīlestības un vieta, kur dzīvot un justies piederīgam. Pamēģiniet radīt prieku tajos, kuriem nav tik ļoti paveicies, iedvesmojiet viņus. Katrs citu sejās radītais smaids maksā daudz vairāk nekā mēs varam iedomāties. Mūsdienu pasaule ir kļuvusi pārāk cietsirdīga, domājot tikai par sevi, savām problēmām un pat nemēģinot no tām izkļūt, tad kāpēc sūdzēties, ka neesi laimīgs. Nav problēmu bez risinājuma, tajām vienmēr ir izeja. Pievērsiet uzmanību ziņās dzirdamajām traģēdijām, kuras piemeklē citu dzīves un nepārslēdziet televīzijas kanālu, ja domājat, ka ar jums tā nekad nevar notikt, jo jūsu dzīve salīdzinoši ar viņu dzīvēm ir lieliska. Kaut vismazākā palīdzība kādam, mūs ar laiku apbalvos, jo viss dzīvē nāk atpakaļ gan labais, gan sliktais. Tāpēc centīsimies darīt laimīgus ne tikai sevi, bet arī citus un tagad paveries apkārt un saki – Esmu laimīgs!
